EK pieņem noteikumus, lai novērstu gāzes piegādes krīzes situācijas

Ar regulu arī izveidotu dalībvalstu sadarbības mehānismu rezultatīvai rīcībai gadījumā, ja rastos jebkādi nopietni gāzes piegādes traucējumi, vēsta EK."Energoapgādes drošības uzlabošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm tuvākajos gados. Mums jāstrādā, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, bet jābūt gataviem sliktākajam notikumu pavērsienam. Eiropai jāmācās no iepriekšējo krīžu laikā gūtās pieredzes un jāgādā, lai Eiropas iedzīvotājiem nekad vairs nenāktos salt citu vainas dēļ. Šis Komisijas priekšlikums dalībvalstīm uzdos pienākumu būt gatavām turpmākiem gāzes piegādes traucējumiem un sadarboties to gadījumā," saka EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs aicinājis Eiropadomi un Eiropas Parlamentu ātri pieņemt ierosinātos priekšlikumus. "Jau kādu laiku bija zināms, ka pašreizējie pasākumi gāzes piegādes ārkārtas situāciju risināšanai nav pietiekami. Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts 2009.gada janvārī apstiprināja, ka bažas ir pamatotas. Visas dalībvalstis atzīst, ka ir nepieciešami kopīgi gāzes piegādes drošības standarti visā ES. Šodien mēs ierosinām ieviest šādus standartus," sacīja A.Piebalgs.Ar jauno regulējumu dalībvalstis tiek aicinātas pilnībā sagatavoties piegādes traucējumu gadījumam, izstrādājot skaidrus un efektīvus plānus ārkārtas situāciju risināšanai un iesaistot visas ieinteresētās aprindas, kā arī pilnībā ietverot jebkāda nopietna piegādes traucējuma ietekmi Eiropas dimensijā. Plānu pamatā būs attiecīgs riska novērtējums.Ierosinātajā regulā  par gāzes piegādes drošību tiktu dots kopīgs rādītājs, ar kura palīdzību nosaka, kas ir nopietns gāzes piegādes traucējums. Šis rādītājs ir N-1, t.i., lielas piegādes infrastruktūras vai līdzvērtīga objekta (piemēram, gāzes vada, pa kuru tiek veikts imports, vai ražošanas iekārtas) darbības apstāšanās. Regulā noteiktu, ka visās dalībvalstīs jābūt kompetentai iestādei, kuras atbildības jomā ietilptu gāzes piegādes situācijas attīstības uzraudzība, piegādes riska novērtējums, preventīvu rīcības plānu izveide un plānošana ārkārtas situācijās. Ar regulu dalībvalstīm arī noteiktu pienākumu cieši sadarboties krīzes gadījumā, tajā skaitā ar pastiprinātas Gāzes koordinācijas grupas starpniecību un izmantojot kopīgu piekļuvi ticamai informācijai un datiem par piegādi.Ierosinātā regula nodrošinātu, ka visiem ES patērētājiem ir pieejama ļoti droša gāzes piegāde. Tā uzlabotu satvaru investīcijām, kuru mērķis ir veidot jaunus pārrobežu starpsavienojumus un jaunus importa koridorus, nodrošināt plūsmas pretējā virzienā un uzglabāšanas iespējas. Šādas tendences atbalstītas arī Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Ar to apstiprina gāzes piegādes lielāku savstarpēju atkarību vienotā Eiropas gāzes tirgū un nodrošina stabilu pamatu ES interešu efektīvākai aizsardzībai tās attiecībās ar ārvalstu gāzes piegādātājiem.Ierosinātā regula sagatavota, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un gāzes nozari, tajā skaitā ar Gāzes koordinācijas grupu. Tā ir atbilde uz īpašu pieprasījumu, ko Eiropadome, Eiropas Parlaments un Enerģētikas padome izteica 2009.gada 19.februārī, lūdzot enerģētikas komisāru steidzami izstrādāt jaunu juridisko instrumentu, ar ko uzlabotu ES sistēmu reaģēšanai ārkārtas situācijās gāzes nozarē un aizstātu 2004.gada Gāzes drošības direktīvu.ES ir ievērojama gāzes patērētāja, un 2009. gada janvāra gāzes krīze atklāja vājos posmus pašreizējā mehānismā piegādes traucējumu risināšanai. Gāze šobrīd veido vairāk nekā ceturtdaļu ES energoapgādes. Vairāk nekā pusi no šīs gāzes saņem no ārējiem avotiem, un iespējams, ka 2020.gadā importēs vairāk nekā 80% no ES patērētās gāzes. Dažas dalībvalstis jau šobrīd ir pilnībā atkarīgas no gāzes importa.