Pēc viņa teiktā, pašlaik nav ticības valdības solījumiem nākamgad būtiskos nodokļus nepaaugstināt. "Es īsti tam neticu, ņemot vērā politisko kontekstu. Protams, tas ir iespējams, bet tam ir vajadzīgi viens vai vairāki citi ļoti nepopulāri lēmumi," sacīja ekonomists.
"Ja mēs uzskatām, ka pēc pašlaik nu jau gandrīz pabeigtās 50 miljonu latu konsolidācijas [saruna notiek īsi pirms valdība vienojās par 50 miljonu latu konsolidāciju, red.] netiks aiztikti būtiski nodokļi, tad ir jautājums, vai tādā gadījumā nākamgad notiek pietiekami būtisks pašvaldību izdevumu samazinājums, proti, notiek konsolidācija pašvaldību budžetos. Tā ir viena alternatīva. Man gan ir ļoti grūti iedomāties, ka šī alternatīva politiski varētu tikt atbalstīta. Piemēram, man ir grūti iedomāties, ka tagad Rīgas dome, kurā pie varas esošie politiskie spēki ir opozīcijā Saeimā, veiks būtisku sava budžeta konsolidāciju 2012.gadā, tādējādi palīdzot valstij samazināt kopbudžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)," pastāstīja Strazds.
Viņš norādīja, ka otrs teorētisks ceļš, kuru var iet, ir sociālā budžeta izdevumu samazināšana. "Politiski ir diezgan grūti iedomāties, ka tas varētu notikt," atzina Strazds.
Ekonomists klāstīja, ka, sakārtojot, piemēram, pabalstu sistēmu, valsts var ietaupīt dažus desmitus miljonu latu. "Bet, ja mēs skatāmies jau 2012.gada budžetu, tad pat ar salīdzinoši optimistiskām prognozēm par to, kas šogad notiks ekonomikā, tomēr deficīts vēl būs jāsamazina par 150 līdz 200 miljoniem latu," piebilda ekonomists.
"Vēl viena teorētiska alternatīva ir arī izglītības un veselības aprūpes reformēšana un izdevumu samazināšana. Taču man nešķiet, ka šīs teorētiskās alternatīvas ir iespējamas politisku iemeslu dēļ, it īpaši ņemot vērā atbildības jomu sadalījumu starp politiskajiem spēkiem pēc Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to atlikusī iespēja, kā var šo caurumu mēģināt aizvērt ciet, atkal ir nodokļu palielināšana. Es negribu izklausīties kā pastardienas pravietis, kas pirms laika tracina cilvēkus, taču konsolidācijas beigās nav grūti iedomāties, ka PVN tiek vēlreiz palielināts līdz 23%," paskaidroja Strazds.
Viņš uzsvēra, ka PVN ir viena no trim lielajām budžeta ieņēmumu pozīcijām. "Divas pārējās ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Atkal paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai vēl tālāk paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru būtu neprāts – tas tiešā veidā grautu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju. Tātad paliek PVN. Protams, politiķi jau ir publiski minējuši, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiks vēlreiz pārskatīts uz augšu. Taču tur ieņēmumu pieaugums varētu būt daži desmiti miljoni latu, un tikai ar to nav iespējams panākt budžeta ieņēmumu pieaugumu 100 vai 150 miljonu latu apmērā. Man šķiet, ka es te neesmu izstāstījis nekādu atklāsmi. Jebkurš domājošs investors, kas domā par lielas naudas ieguldīšanu, analizē situāciju un domā šādās kategorijās," piemetināja ekonomists.