Viņš sacīja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas process jau no paša sākuma bijis dīvains, jo pēkšņi, divas nedēļas pirms vēlēšanām, noteikti politiskie spēki, kas saistīti ar oligarhiem, "izvelk kaut kādu kandidātu", kuru ne sabiedrībai, ne ekspertiem nemaz nav laika pilnvērtīgi izvērtēt.
Dombrovskis pieļāva, ka kandidatūru izvirzīšana notiek pēdējā brīdi tieši tāpēc, lai sabiedrībai nebūtu laika viņus izvērtēt.
Ekonomista skatījumā, līdz ar Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā Latvija pakāpusies soli atpakaļ principa "viens likums visiem" ievērošanā, kas ilgtermiņā atstās negatīvu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību.
Turklāt no Bērziņa publiskajām uzstāšanās reizēm televīzijā un citos medijos Dombrovskis nav guvis pārliecību, ka Bērziņš spēs starptautiskā līmenī veicināt ārvalstu investīciju piesaisti un investoru interesi par Latviju, kas ir viens no galvenajiem veidiem, kā Valsts prezidents var veicināt tautsaimniecības attīstību. Ekonomists nav pārliecināts par Bērziņa pozitīvo devumu, īpaši ņemot vērā aizdomas par viņa saistību ar oligarhiem, apstākļiem, kādos viņš ticis ievēlēts, Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, kā arī lielo pensiju, kuru veidojusi alga valsts bankā, ko savukārt noteica tie paši oligarhi.
Taujāts, kā Latvijai atbrīvoties no oligarhu varas, Dombrovskis sacīja, ka ir jāstrādā un vēlētājiem jāskaidro, ko nozīmē oligarhu vara un principa "viens likums visiem" neievērošana. Viņaprāt, joprojām pietiekami liels skaits vēlētāju nav apzinājies, ko oligarhu valdīšana nozīmē valstij ilgtermiņā.
"Cilvēki tikai redz, ka īstermiņā oligarhi saimnieko šķietami labāk par tiem, kuri vēl nav," piebilda Dombrovskis.
Uz jautājumu, vai ir kādas aplēses, cik daudz Latvija zaudējusi savā ekonomikas attīstībā, ļaujot saimniekot oligarhiem, viņš atbildēja, salīdzinot ar Igauniju. 90.gadu sākumā Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās uz vienu iedzīvotāju bijis ļoti līdzīgs, bet tagad Igaunijā tas ir aptuveni par 20% augstāks nekā Latvijā.
"Varam meklēt jautājumus un atbildes - kāpēc? Ir teorija, ka Igaunijai gājis labāk, jo viņiem Somija tuvu. Bet tad kāpēc Vācijas tuvums Latviju nav tā ietekmējis? Otrs izskaidrojums ir, ka Igaunijā nav skaidri izteiktu oligarhu, viņu partiju un masu mediju, kā tas ir pie mums. Tur šī politika tiek veidota citādāk, un tam ir nozīme. Likuma vara ir daudz augstākā līmenī," skaidroja eksperts.
Viņš vairākkārt akcentēja, ka principa "viens likums visiem" neievērošana nodrošina to, ka ir cilvēki, kuri ar savu ietekmi Saeimā un politikā atrodas ārpus likuma un darbojas pēc citiem noteikumiem. Ja ārvalstu investori sastopas ar situāciju, kad viņiem darīšanas ir ar oligarhu grupējumiem, viņi ātri vien atklāj, ka likums nedarbojas un spēles noteikumus diktē daži cilvēki. "Tas nozīmē, ka ārvalstu investori nav stulbi un interese par šo valsti ir mazāka, jo ir nenoteiktība par spēles noteikumiem," sprieda Dombrovskis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem šāda situācija rada būtiskas problēmas, jo motivācija attīstīties zūd, jo, nonākot atsevišķu grupējumu redzeslokā, spēles noteikumi vairs nebūs vienādi. "Atšķirības starp ekonomisko attīstību Latvijā un Igaunijā lielā mērā ir pierādījums, kā tas [oligarhu ietekme] izpaužas," rezumēja eksperts.