Eksperti: partiju vēlēšanu kampaņām pietrūkst svaigu ideju

Vienotība smadzeņu skalošanas paņēmienus aizguvusi no Jehovas lieciniekiem.

Ziniet līdz šim nebiju izvēlējies par ko balsot, bet šodien paklausījos raidījumu LR1 "Krustpunktā"", ko eksperti runā par poolitiskajām partijām, viņu reklāmām, partiju ietekmi uz vēlētājiem, man ši viņu ekspertēšana šķita, kā multikulturālisma paraugstunda un sapratu cik tālu mēs esam samaitāti prom no savas latviešu nacionālās piederības, savām nacionālajām vērtībām, savas nacionālās pašcieņas, ja es cenšos savus bērns audzināt par latviešiem, kas ciena savu valodu, ir patriotiski savai latviešu tautībai, lai tie būtu piederīgi latviešu nācijai, tad mediji un tai skaitā pat tie kuri sevi dēvē par Latvijas nacioālajiem medijiem kopā ar visiem saviem ekspertiem cenšas mums ieborēt mutikulturālismu it kā apzināti mazinātu latviešu nacionālo piederību savai latviešu tautai, apzināti censtos ar mutikulturālo morāli manu mazo latviešu tautu iznīcināt, tāds iespaids man radās un es nolēmu balsot par Visu Latvijai, jo sapratu ,ka latviešu nacionālais tiek apzināti iznīcināts šai zemē, ka mani no latvieša grib pārtaisīt par krievu , ebreju, angli vai kādu par kādu citu, bet es esmu latvietis un vēlos palikt par latvieti. Mūsu mediju vide ir saindēta tā kalpo jebkuram tikai ne latviešiem.

Iespaidīgais premjera Valda Dombrovska portrets - ar LV un USA karodziņiem pie krūtežas! Godīgāk tad jau būtu bijis bildēties uzreiz ar USA un SWE karodziņiem - skaidri parādot kuru valstu intereses zicpremjers un viņa partija te pārstāv. Ar LV tam nav nekāda sakara.

Cilvēki jau pa lielam ir izlēmuši par ko balsot un šīs avīzes, reklāmas TV, plakāti uz ielām lielā mērā tikai nostiprina atbalstu jau izvēlētajam politiskajam spēkam un rada riebumu pret nevēlamajiem vai liek tos gluži vienkārši ignorēt!

IZGLĪTĪBA KĀ PRIORITĀTE Vairums partiju kā primāru pirms vēlēšanām izvirza izglītību, tomēr pieeja un ierosinājumi ir dažādi. Kristīgi demokrātiskā savienība izglītības politikā kā galveno uzdevumu uzskata solidāru valsts un privāto partnerību, proti, privātajām izglītības iestādēm nepieciešami tādi paši finanšu noteikumi kā valsts izglītības iestādēm. Šāda nostādne valsti “iedzīs” vēl lielākos parādos, jo līdz šim, piemēram, privātās augstskolas finansējās no studējošo iemaksām. Nav skaidrības par norādi, ka vienādi noteikumi veicināšot izglītības pieejamību novados un valsts pierobežā, izglītības kvalitāti, nodarbinātību un skolas izvēles brīvību. Ja var piekrist tēzei, ka cilvēka sociālā izcelšanās nevar un nedrīkst būt par galveno faktoru tā nākotnei, tad nav atbalstāms viedoklis, ka nabadzība pārāk bieži sākas ar izglītības trūkumu. Bezdarbam un nabadzībai ir daudzi citi iemesli. Programmā atkārtota Satversme - visiem ir jābūt vienādām iespējām saņemt labu izglītību un profesionālo sagatavotību. Daļēji jāpiekrīt tam, ka tikai tad, kad valsts izmainīs savu attieksmi pret jauniešiem, mainīsies jauniešu attieksme pret valsti. Atbalstāmas ir tēzes - izglītībai jābūt tādā kvalitātē, lai jauniešiem tā nodrošinātu labu patstāvīgā darba sākumu un, ka arī valstij jāuzņemas atbildība, lai jaunieši atrastu darbu un nodrošinātu dzīvi Latvijā. Visplašākā programmas sadaļa izglītības jomā ir Vienotībai. Programmā paredzēts strādājošo vecāku bērniem nodrošināt bērnudārzu no 2 gadu vecuma. Paliek jautājums - ko darīt nestrādājošiem vecākiem. Tālāk paredzēts būtisks un atbalstāms uzdevums - modernizēt profesionālās izglītības iestādes, izveidojot profesionālās izglītības centrus visās svarīgākajās ražošanas nozarēs. Atbalstāma ir arī iecere palielināt skolu autonomiju un atbildību par mācību programmas īstenošanu un finansējuma izlietojumu. Paredzēts no 2013.gada ieviest obligātu vidējo izglītību. Piedāvājums nav slikts, bet tieši ar 2013.gadu būs jāsāk atdot starptautiskos aizņēmumus, tātad pietrūks līdzekļu šīs programmas īstenošanai. Neizprotams ir divu visai atšķirīgu ieceru savienošana - uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un vienlaikus nodrošināt pilnīgu valsts budžeta finansējumu klātienes studentiem ražošanas attīstībai svarīgajās specialitātēs. Ja vienai iecerei nav nepieciešami ievērojami līdzekļi, tad otrai to nepieciešams vairāk. Bez tam nav izprotama norāde - finansējumu nodrošinās tikai ražošanas attīstībai svarīgās specialitātēs. Jautājums - kur paliek pakalpojumu sfēras specialitātes, arī zinātne, jo Vienotības programmā ir paredzēts sekmēt zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībā. Neizprotama ir arī tēze - pielāgot izglītības sistēmu tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Liekas, ka programmas autoriem nav pilnīga izpratne, ko sevī ietver jēdziens “sistēma”. Izglītības sistēma attiecināma uz visu līmeņu izglītības iestādēm, iekļaujot arī bērnudārza pirmsskolas apmācību.. Visai īsa ir Zatlera Reformu partijas programma, un, liekas, arī neizpildāma. Programmā ierakstīts - pāriesim uz efektīvu profesionālās un augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas būtiski uzlabos izglītības kvalitāti un studējošo motivāciju. Nedaudz skaidrību šajā iecerē ieviesis Izglītības un zinātnes ministra amata pretendents, reklamējot sevi un ZRP programmu radio. Tātad ir paredzēts, ka sākot ar 2014.gadu valsts augstskolās vairs nebūs budžeta vietas, bet visi varēs studēt kur un ko vēlas, jo valsts piešķirs aizdevumu (ZRP terminoloģijā – “vaučerus”), kas būs jāatdod pēc studijām, ja darba alga jaunajam speciālistam pārsniegs vidējo algas rādītāju valstī. Tātad trīs gados, sākot ar 2014.gadu, valstij būs jānodrošina apmēram 1,2 miljardi latu aizdevums, kuru nebūs jāatdod augstskolu absolventiem skolotājiem un arī citiem specialistiem, jo viņu alga vēl ilgstoši būs zem vidējās algas. Bez tam, ziniot valsti pastāvošo ēnu ekonomiku, skaidrs, ka daudziem alga tiks maksāta zem vidējās, jo turpināsies “aplokšnu algas”. Katru gadu nostudij’;am tiek atsaitīti vai tās pārtrauc 12-14 % sturdējošo, kuri vai nu kļūst par bezdarbniekiem, vai izbrauc no un nevarēs atdot aizdevumu. Bez tam 2014.gads ir finansiāli smags valstij, jo turpinās aizdevumu atdošana Starptautiskajam valūtas fondam un citiem finanšu donoriem. Viss tas parāda šīs idejas dzīvot nespēju. Atteikšanās no budžeta vietām vai valsts plānotas izglītibas virzības, nenoliedzami atsauksies arī uz tautsaimniecības tālāku attīstību, jo, kā liecina esošās tendences, tad daudzi jaunieši neizvēlas studēt inženierzinātnes un jau šodien vairākās noozarēs nepietiek speciālistu. Atbalstāmas ir ieceres ieviest visaptverošu ģimenes un dzimstības atbalsta politiku un nodrošināt bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar „nauda seko bērnam” principu no 1,5 gadu vecuma, kā arī piedāvāt alternatīvu kompensāciju izvēlei par labu mājaudzināšanai un ieviest „nākamā bērna” atbalsta politiku. Šlesera reformu partija LPP/LC programmā deklarē, ka izglītība, kultūra, zinātne un sports būs viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm. Tātad esošās eksporta preces - kokrūpniecības, lauksaimniecības un citas turpmāk būs tikai “vienas no galvenajām”. Programmā rakstīts, ka būs kvalitatīva izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai, ka profesionālās izglītības programma būs ciešā saistībā ar valsts attīstības plānu. Programmas autori aizmirsuši, ka mūsdienās ar augstskolu vien nepietiek, jo zināšanas jāpilnveido visa mūža garumā. Programmā uzsvērtas kultūrvēstures zināšanas, paredzēta kultūras objektu popularizēšana, valsts valodas kultūras stiprināšna. Politisko partiju apvienības”Saskaņas centrs” programmā akcentēta valsts loma, lai ar aktīvu valsts nostāju veicinātu iespējas bezdarbniekiem apgūt jaunas iemaņas un paaugstināt kvalifikāciju. Bet ko SC veiks visā izglītības sitēmā, tā arī paliek nezināms. Toties valstij uzdots grūts uzdevums - nodrošināt, lai visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu. Pats uzdevums ir vairāk kā nopietns, jo mazizglītoto (daļēji analfabetu) skaits var sākt pieaugt, bet to visu nevar veikt tikai ar valsts rūpēm, jo pamatā tas ir pašvaldības, arī Rīgas pašvaldības uzdevums, kuras vadībā ir SC. Partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" turpina savu iepriekšējo mērķis - panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē. Kategoriski nevar piekrist tēzei, ka tikai konstitucionālās garantijas krievu valodai var nodrošināt krievu mazākumtautības izglītības sistēmas attīstību un novērst krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju nodarbinātības jomā, kā arī saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tieši otrādi, esošā Satversme un esošie normatīvie akti un pastāvošā izglītības sistēma nodrošina iespēju iegūt izglītību atbilstoši cilvēku un valsts interesēm PCTVL programmas ideoloģija ir nemainīga un melīga. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" turpina izvirzīt atbalstāmu nostāju, ka jānodrošina bērnudārzu un skolu pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā. Programmā uzsvērts, ka skolās jāstiprina valstiskās apziņas un nacionālās pašapziņas audzināšana. Var piekrist programmas tēzei, ka jānodrošina iespējas Latgales reģionā visās skolās apgūt latgaliešu rakstu valodu, bet nevar prasīt, lai latgaliešu rakstību turpmāk varētu izmantot saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm Latgalē. Tātad šo rakstību būs jāapgūst visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem. Šajā tēzē izpaužas vēlēšanu populisms, kas mērķēts uz Latgales vēlētājiem. Zaļo un Zemnieku savienība turpinās pedagogu darba samaksas pilnveidošanu, kas ir apsveicami, jo pilnveidot var vienmēr un tam dažkārt nav nepieciešami papildus līdzekļu. Ne mazāk viltīga ir programmas norāde - izmantojot ES finansējumu, modernizēt izglītības iestāžu materiālo bāzi un paaugstināt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti. Ja var piekrist par materiālo bāzi un ar to saistīto kvalitāti, tad prestiža paaugstināšanai jābūt ZZS un citu partiju ikdienas uzmanības lokā, jo prestižu nevar nodrošināt tikai ar likumdošanu, tas prasa daudz plašāku motivējošu pasākumu sistēmu. Nenoliedzami atbalstāms ir mērķis - nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās.un augstskolās attīstīt zinātnisko darbu, tādējādi ceļot to starptautisko konkurētspēju. Programma paredz rūpēties par atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu un attīstīt skautu, gaidu, mazpulku un jaunsargu kustību. Partija “Par prezidentālu republiku” izvirza uzdevumu ieviest obligātu vidējo izglītība un saglabāt valsts pasūtījumu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Programmā ietverts finansiāli neizpildāms uzdevums: nodrošināt, ka zinātnes attīstības pamatā būs valsts pasūtījumam, bet izgudrojumu patentēšanai garantēts valsts finansu nodrošinājums. Programmā uzsvērts - kultūra un valoda ir nacionālas valsts pastāvēšanas garanti, savukārt, jaunatnes patriotiskās audzināšanas pamatā būs Latvijas vēsturiskās, nacionālās un etnogrāfiskās vērtības. “Pēdēja partija” savā progrmmā uzsver, ka tiks nodrošināta pasaulei atvērta, izcila izglītības sistēma ar uzsvaru uz elastīgām izglītības formām – neformālā izglītība, “otrās iespējas” skolas. Kas ar to domāts un kā to panākt, nav saprotams. Toties programmā ir dota vispārzināma patiesība - valstij esot maksimāli jāveicina eksperimenti ar jaunām, progresīvām, labākajiem pasaules paraugiem atbilstošām, kā arī totāli inovatīvām izglītības pieejām, orientējoties uz radošuma, sadarbības, domāšanas attīstību, bet ne uz faktu iekalšanu. Partijas “Tautas kontrole” iecere ir lakoniska - īstenosim valsts attīstības programmu un sniegsim atbalstu zinātnei, izglītībai, sportam, kultūrai, veselības aprūpei. Viss! Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" iecerējusi veikt izglītības programmu pārskatīšanu, iesaistot pedagogus, nevis ierēdņus. Uzdevums būšot veidot reģionos dažādu novirzienu skolas, profesionālās skolas un skolas īpaši apdāvinātiem bērniem! Partija strikti nostājas par to, ka augstākā izglītība par valsts naudu tikai profesijām, kas valstij nepieciešamas. Diemžēl, prakse liecina, ka nepieciešamība mainās, mainoties pieprasījumam, globālajiem tirgiem un daudziem citiem faktoriem. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija apņemusies attīstīt tādu augstākās izglītības kvalitāti, kas spētu konkurēt arī starptautiskā līmenī. Vai kāds būtu pret šādu ideju, protams, nē, bet jautājums kā un kad. Iecerēts veikt visaptverošu izglītības sistēmas reformu, izstrādājot jaunu, Latvijas situācijai atbilstošu un piemērotu izglītības stratēģiju un metodiku. Partija sola neaptveramo, proti, saskaņot augstskolu mācību programmas ar tautsaimniecības attīstības plānu. Latvijas Izglītības fonds