Latvijas faktu jaunākie partiju reitingi liecina, ka RP ir vēl vairāk zaudējusi vēlētāju uzticību – maijā par to balsotu tikai 1,8 % vēlētāju, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. Tiesa, SKDS jaunākie reitingi uzrāda nedaudz atšķirīgu situāciju – pētījumu centrs konstatējis, ka par RP maijā balsotu aptuveni 3% vēlētāju, portālam Diena.lv atklāja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
RP reitings pašlaik ir patiešām zems, portālam Diena.lv sacīja Providus pētniece Iveta Kažoka, kas nozīmē to, ka vēlētāji šobrīd starp šīs partijas konkurentiem redz labākas alternatīvas. Izskatās, ka gan saturiskā, gan organizatoriskā ziņā RP iet grūti ar savas īpašās identitātes meklējumiem, kas to atšķirtu no Vienotības vai Nacionālās apvienības, uzskata I. Kažoka.
"Reformu partija salīdzinoši reti uzstājās ar vienotu balsi un līdz ar to ir maz publiskā telpā pamanāma. Atsevišķi ministri, atsevišķi deputāti uzstājas diezgan bieži, bet ir šaubas, vai viņu aktivitātes vēlētājs automātiski asociē arī ar visu partiju," skaidroja I. Kažoka.
Viņasprāt, RP nākotne ir atkarīga no diviem būtiskiem faktoriem – pirmkārt, vai viņi spēs definēt, kas ir tas atšķirīgais salīdzinājumā ar viņu tuvākajiem konkurentiem, un pārliecināt vēlētāju, ka šīs atšķirības ir pietiekami būtiskas, lai izvēlētos balsot tieši par RP. "Līdzšinējā Reformu partijas darbība man liek domāt, ka tādas īpašās iezīmes teorētiski būtu atrodamas, bet man ik pa laikam rodās šaubas, vai partijai ir organizatoriskās spējas pārveidoties par tādu vienotu, saliedētu veidojumu ar skaidru idejisko piedāvājumu," pauž I. Kažoka.
Otrkārt, norāda pētniece, viņu nākotne atkarīga no tā, vai kādas būtiskas kļūdas nepieļaus RP galvenie konkurenti – Vienotība, Nacionālā apvienība, kā arī zaļzemnieki. Ir iespējama tāda situācija, ka kādai no partijām sevi diskreditējot, citām partijām var automātiski palielināties tās atbalstītāju skaits – gan uz diskreditētās partijas bijušo atbalstītāju rēķina, gan uz to vēlētāju rēķina, kuri pagaidām nezina, par ko balsot nākamajās vēlēšanās, pieļauj I. Kažoka.
Kritiskāks ir Latvijas Faktu (LF) direktors Aigars Freimanis, kurš portālam Diena.lv sacīja, ka RP nav skaidras ideoloģiskās ievirzes – nav pat aptuveni nojaušams tās ideoloģiskais ietvars, uz kuru pusi partija virzās. "Tā bija tāda viena svilpiena partija, kas tūdaļ dažu nedēļu laikā pēc dibināšanas pārtapa par varas partiju un līdz ar to tas viss, kas tika apzīmēts ar tādu diezgan pikantu vārdu salikumu partijas celtniecība, tas palika iepakaļ, par to netika domāts," saka A. Freimanis.
Vienīgais ideoloģiskais signāls, kas A. Freimanis ir zināms, nācis no izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, kurš atbildot uz jautājumu, kad viņš stāsies partijā un pie kādiem nosacījumiem tas varētu notikt, atbildējis, ka RP iestāsies tad, ja tā būs liberāla, pāretniska partija.
Sociologs pieļauj, ka par partijas pozitīvo momentu varētu kļūt tās dibinātāja V. Zatlera paiešana malā, jo nebūs viņa simboliskā spiediena. Taču šobrīd sociologam ir grūti stādīties priekša partijas nākotnes izredzes, jo viņam nav zināms iekšējais klimats partijā.
Situāciju RP kā ļoti pretrunīgu vērtē politologs Juris Rozenvalds, sakot, ka no vienas puses ir iezīmējušies skaidri resursi partijas virzībai uz augšu: "Runa ir par Reformu partijas politiķiem, kas ir tagad ministru posteņos un komisiju vadībā, un kas darbojas diezgan pārliecinoši." No otras puses RP šobrīd maksā par kļūdām, kas ir izdarītas pēdējā gada laikā – atsevišķos gadījumos par diezgan drudžainu darbību, citos gadījumos par noteiktu pasivitāti, uzskata politologs.
"Runājot par pasivitāti, no partijas, kura pirms gada proklamēja, ka nepieciešams pārvarēt pārspīlētu etnisko nosķīrumu sabiedrībā, es nevarētu teikt, ka viņi ir aktīvi darbojušies, lai to pārvarētu. Reformu partija ļoti lielā mērā ir palikusi, ja mēs runājam par valdošo koalīciju, Vienotības un Nacionālās apvienības ēnā, kuri ļoti aktīvi tādu nacionālo retoriku pauž," sacīja J. Rozenvalds.
Politologs uzskata, ka pēc mirēja Reformu partija vēl neizskatās un viņu ceļš varot būt tikai uz augšu. Tas gan lielā mērā atkarīgs no tā, vai viņi spēs sabiedrībai nokomunicēt jauno ministru un deputātu resursu, tāpat būtiska ir arī viņu attīstība reģionos, sacīja J. Rozenvalds.
Arī viņš pieļauj, ka V. Zatlers vairs neesot partijas nozīmīgākais resurss, kā tas bija pirms gada, kad partija tika dibināta. Tagad Z. Zatlers vēlētāju acīs simbolizē tās kļūdas, kas šī gada laikā tika pieļautas, sacīja J. Rozenvalds.
Kā vēstīts, RP līdzšinējais valdes priekšsēdētājs V. Zatlers nolēmis pāris mēnešus veltīt enerģiju savai veselībai. "Ārsti man ir uzstādījuši diagnozi, kas jau vistuvākajā laikā paredz operāciju un intensīvu ārstēšanu. Es nešaubos, ka jau pēc dažiem mēnešiem atgriezīšos un turpināšu strādāt jums un Latvijas valstij," paziņojumā uzsvēra V. Zatlers.
RP valdes sēdē pirmdien vienbalsīgi tika ievēlēti trīs partijas valdes priekšsēdētāja V. Zatlera vietnieki - Edgars Rinkēvičs, Jānis Vilnītis un Sandra Sondore-Kukule.