Pēc Ēlertes domām, tas radīs papildu risku, ka mūsu valsts var tikt izmantota kā Trojas zirgs jeb slēpts ierocis Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Viņa uzskata, ka Krievija ļoti labi izprot, ka bruņots uzbrukums kādai no Baltijas valstīm radītu tai milzīgus zaudējumus, tādēļ pret Latviju netiks vērsta tā dēvētā cietā vara.
Krievijas mērķis šajā situācijā ir kļūt par mūsu reģiona centrālo varu, sacīja Ēlerte, uzsverot, ka Latvija nedrīkst pieļaut Maskavas vēlmi destabilizēt situāciju mūsu valstī. Patlaban Latvija esot vājais posms ES un NATO, jo tā ne tikai visvairāk cietusi no finanšu krīzes, bet arī dramatiski mazina ārlietu un aizsardzību jomai atvēlētos līdzekļus.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs Andris Sprūds saskatīja riskus, Krievijas kapitālam pastiprināti ieplūstot Latvijā. Šādas investīcijas, pēc Sprūda domām, nestu sev līdzi arī necaurredzamo uzņēmējdarbības kultūru, no kuras Latvijai būtu jāatbrīvojas un kas ir pretrunā ar uzņēmējdarbības vidi transatlantiskajā telpā.
Politologs uzsvēra, ka Latvijai būtu skaidri jāpasaka, ka tās stratēģiskie partneri ir ES un NATO un Krievija ir un paliks tikai kā sekundārs partneris.
Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka Latvijai ne tik daudz būtu jābažījas par militāriem draudiem no Krievijas puses kā par citiem ietekmes avotiem, kurus pastiprināti varēs sajust ekonomiskās krīzes laikā.