Gatavība ir jūtama no visām valstīm,” pēc trīs stundas ilgušām vakariņām teica smaidošā sarunu vadītāja, Vācijas kanclere Angela Merkele, atsakoties prognozēt iznākumu. “Mēs esam septiņus gadus runājuši par ES institūciju reformu un man ir sajūta, ka rīt būs iespējams panākt vienošanos,” pievienojās Eiropas Komisijas (ES) prezidents Žozē Manuels Barrozo.
Vācija ierosinājusi “nē” referendumos Francijā un Nīderlandē noraidīto konstitūciju aizstāt ar vienkāršotu “reformu līgumu”, kurā būtu pazudis konstitūcijas nosaukums, himna un karogs, bet svarīgākās daļas palikušas nemainīgas. ES būtu puspastāvīgs prezidents un ārlietu ministrs (ar citu nosaukumu), Eiropas komisāru skaits samazinātos no 27 uz 18, mainītos arī katrai valstij paredzētais balsu skaits savienības lēmumu pieņemšanai un lēmumus tieslietu un iekšlietu jomā vairs nevarētu nobloķēt ar vienas valsts veto.
Gada otrajā pusē tiktu sasaukta valdību konference, jo bez tās nav iespējams mainīt ES pamatlikumus.
Diplomāti informēja, ka vakariņās tā sauktās problēmvalstis atkārtojušas jau zināmās pretenzijas. "Neizskanēja nekas jauns," teica avoti. Polija prasījusi taisnīgāku balsošanas sistēmu, Lielbritānija ievērot savas “sarkanās līnijas” par tās tiesībām uz sevi neattiecināt cilvēktiesību hartu, daļu kopējās ārpolitikas un iespēju nepiedalīties vairākuma atbalstītos, bet sev netīkamos lēmumus par imigrāciju un citiem iekšlietu jautājumiem, bet Nīderlande un Čehija lielākas nacionālo parlamentu iespējas apturēt ES likumdošanas ierosmes un skaidrāku kompetenču sadalījumu starp Briseli un galvaspilsētām.
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis neatkārtoja sava brāļa premjerministra pirms sammita izteikto un vairāku valstu līderus šokējušo argumentu, ka Polijai pienākas vairāk balsu kā kompensācija par Vācijas nodarījumiem Otrā pasaules kara laikā. “Ja Polijai nebūtu bijis jāpiedzīvo 1939 – 1945. gads, mēs šobrīd skatītos uz valsti ar 66 miljoniem iedzīvotāju,” teicis premjers.
“Es šovakar tādu argumentu nedzirdēju,” sacīja Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis, piebilstot, ka tāpat nav dzirdējis pārliecinošu Polijas pamatojumu, kāpēc tai pienāktos vairāk balsu nekā konstitūcijā. “Argumenti ir vairāk emocionāli, nekā racionāli,” teica A.Kalvītis. Viņam radies iespaids, ka līderiem piektdien izdosies vienoties. "Gandrīz visas valstis uzskata, ka ir jāpanāk kāds kompromiss un katram
jāpiekāpjas, cerības ir, ka rīt izdosies panākt kādu rezultātu," viņš teica. Latvijai Vācijas piedāvātais risinājums ir pieņemams.
Sarunas atsāksies piektdienas rītā, kad Vācija atsevišķās sarunās tiksies ar problēmvalstīm un, iespējams, vēl kādu. Pēcpusdienā Vācija varētu piedāvāt jaunu priekšlikumu un rasties skaidrība, vai vienoties ir vai nav iespējams.