Viņa arī norādīja, ka patlaban VK revīzijas ziņojums ir klasificēts jeb ar ierobežotu pieejamību, taču FKTK tajā saskata kompetences trūkumu un būtiskas nepilnības.
Jau ziņots, ka trešdien, 30.septembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) tiksies ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu VK pārbaudes rezultātus par AS "Parex banka" pārņemšanu, aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Tikšanās plkst.7.45 notiks Ministru kabinetā.
Sudraba aģentūru LETA informēja, ka revīzijas rezultāti tiks publiskoti 1.oktobrī un līdz tam laikam viņa sīkākus komentārus nesniegs. Revīziju kārtība gan paredz, ka pirms to publiskošanas tās tiek nosūtītas iesaistītajām pusēm, ar ko arī varētu būt skaidrojama atsevišķas informācijas priekšlaicīga parādīšanās publiskajā telpā, norādīja valsts kontroliere.
Kā vakar ziņoja telekompānijas TV3 raidījums "Nekā personīga", VK secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts.
VK pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika "Parex bankas" pārņemšana.
Uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēsta raidījums.
Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām. VK arī konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex bankā" nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
"Nekā personīga" norāda, ka lēmums par valsts ieguldījumu "Parex bankā" tika pieņemts 2008.gada 8.novembrī, bet tikai 1.decembrī valdība ierobežo darījumus "Parex bankā" - līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu.
Atklājies arī, ka "Parex bankas" kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti, ko galvojusi pati valsts.
VK konstatējusi arī iespējamās nelikumības. Kā vēsta raidījums, uzdodot veikt noguldījumus "Parex bankā", Valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas neesot bijis.
Turklāt, 2008.gada beigās veicot aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda, ticis pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus latu, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.
VK secinājusi, ka, glābjot "Parex banku", no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti aptuveni 674 miljoni latu, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa "Parex bankā" tika noguldīta uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro (6,3 miljonus latu).