Diena.lv jau ziņoja, ka Einārs Repše savu darbu finanšu ministra amatā vērtē atzinīgi, jo "krīzes ietvaros izdevās labot iepriekšējo valdību pieļautās kļūdas ekonomikas pārkarsēšanā".
FM akcentē, lai stabilizētu Latvijas ekonomisko un finanšu sistēmu, veikti būtiski konsolidācijas pasākumi un samazināts budžeta deficīts. 2009. gadā budžeta deficīts bija 10,2% no IKP. Turpinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanu ar mērķi līdz 2012. gadam to samazināt zem 3% no IKP, 2010. gada budžets tika pieņemts ar deficītu 8,5% no IKP, kas nozīmēja fiskālo konsolidāciju gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā par 507 miljoniem latu jeb 4,3 % no IKP apmērā.
Valdība 2010. gada martā noteica, ka 2014. gada 1. janvāris ir eiro ieviešanas mērķa datums, kā arī apstiprināja aktualizēto Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu.
Atbildīga fiskālā politika veicināja straujās lejupslīdes apstādināšanu ekonomikā 2009. gadā. Sezonāli izlīdzinātais IKP 2010. gada pirmajos ceturkšņos jau rāda kaut mazu, tomēr pieaugumu. Līdz ar zemākā punkta pārvarēšanu ekonomikā uzlabojusies situācija arī darba tirgū, 2010. gadā novērojams būtisks rūpniecības un eksporta pieaugums.
Lai nodrošinātu visas finanšu sistēmas turpmāku stabilitāti, pabeigta 2008. gada nogalē valsts pārņemtās Parex bankas restrukturizācija. Bankai piesaistīts investors – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Nodalot Parex bankas labos aktīvus, izveidota jauna kredītiestāde – banka Citadele. Saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Parex bankas restrukturizācijas plānu, kas atzīst, ka ar šo plānu tiek nodrošināta bankas Citadele ilgtermiņa dzīvotspēja.
Saglabāti visi 2009. gada janvārī ieviestie uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi uzņēmējiem. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un attīstītu mazo uzņēmumu, ieviests mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā ir veikti vairāki pasākumi administratīvā sloga samazināšanā un procedūru vienkāršošanā, piemēram, PVN maksāšana pēc “kases principa’’ mazajiem uzņēmumiem, atvieglots režīms zaudētiem parādiem un PVN. Būtiski samazināta birokrātija un administratīvais slogs akcīzes jomā, piemēram, akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas sistēmā lauksaimniekiem. Ieviests akcīzes nodokļu stimuls naftas produktiem, kuri satur biodegvielu u.c.
Valdībā apstiprināts ēnu ekonomikas samazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas pasākumu plāns, kurā iekļauts īsa un vidēja termiņa pasākumu klāsts, un jau sākusies to realizācija. Rezultātus jau dod VID pastiprinātā cīņa ar kontrabandu, pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi un cigarešu kontrabandas lietās izņemto cigarešu skaits.
A. Jarockis akcentē, ka pilnvērtīgi izlietots viss 2009. gadā budžetā pieejamais finansējums ES fondu projektu īstenošanai, pārsniedzot plānotos apguves mērķus par 30%. Nodrošināta visa ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamā budžeta finansējuma pieejamība 2009. un 2010. gadā, t.sk., īstenojot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildu budžeta finansējuma piešķiršanu ES fondu projektiem 2009. gadā (84 miljoni latu) un 2010. gadā (100 miljoni latu). Pārvērtētas aptuveni 50% no ES fondu aktivitātēm un veiktas finansējuma pārdales par labu aktivitātēm, kas īpaši sekmē tautsaimniecības atveseļošanos.
Sakārtota atalgojumu sistēma valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemot vienoto atlīdzību likumu un noteikumus par algu noteikšanas kārtību, algu skalām un sociālajām garantijām. Nodrošināts atalgojuma caurspīdīgums – internetā tiek publicēta visu valsts amatpersonu atlīdzība, kā arī informācija par visu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību sadalījumā pa amatu grupām.