Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

FOTO: Ar spridzināšanu sēklī Lielupes grīvā izveido eju

Lielupes grīvā piektdienas agrā pēcpusdienā nogranda pirmie sprādzieni. Bruņoto spēku majors Juris Babris sacīja, ka uzspridzināti pirmie divi lādiņi un rezultāts nav tik labs, kā gaidīts. Ap septiņiem vakarā armijnieki pabeidza darbu - spridzināšanas rezultātā viņiem izdevās upes sēklī izveidot eju -  divu metru dziļumā un 20 m platumā. 

"Pieredzes mums nav, bet ceram, ka smiltis skalosies prom un eja kļūs vēl lielāka un plašāka, teica J.Babris. Dziļāka upes gultne samazina risku, ka no Jelgavas un Kalnciema peldošie ledus gabali veidos sablīvējumu Lielupes grīvā un radīs plūdus Jūrmalā. Tāpat tagad pa šo eju varēs izbraukt ledlauzis.

Sestdien tiks atkārtoti izmērīts ejas dziļums.

Spridzināšanu abos upes krastos dienas laikā vēroja daži ekstrēmu izjūtu cienītāji, taču sprādzieni nebija tik iespaidīgi, kā spridzinot ledu, jo tie notiek zem ūdens. Arī troksnis bija salīdzinoši neliels.

Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA) valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs nācis klajā ar paziņojumu, kurā pauž bažas par apdraudējumu zivīm. Tieši Lielupes grīvā esošā sēkļa tiešā tuvumā šajā laikā pirms migrācijas notiek vislielākā zivju koncentrācija, bet spridzināšanas darbu rezultātā var tikt nodarīti būtiski kaitējumi vimbu, brekšu, salaku, upes nēģu u.c. populācijām.

Nenoliedzot spridzināšanas darbu iespējamos pozitīvos rezultātus šajos ekstremālajos apstākļos, LMA aicina VUGD izvērtēt to iespējamo ietekmi uz zivju resursiem arī citos ūdens objektos. Tāpat LMA savā paziņojumā izsaka neizpratni, kāpēc šajā situācijā savus viedokļus vai ieteikumus neizsaka ne Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments, ne Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", kurā darbojas arī zivju zinātnieki. Neatbildēts arī paliekot jautājums, kad un vai kaut kā tiks risināta zivju resursiem nodarīta kaitējuma kompensēšana.

Piektdienas pēcpusdienā Vides ministrija paziņojumā atzina, ka sprāgstvielu izmantošanai ledus sastrēgumu likvidēšanai ūdenstilpnēs var nodarīt nozīmīgu kaitējumu zivju resursiem. Speciālisti apkopošot informāciju, kur tika veikta spridzināšana, un sagatavos priekšlikumus par zivju resursu atjaunošanu.

Piektdien aptuveni 70 karavīri un zemessargi turpināja arī spridzināšanas darbus Daugavā pie Pļaviņām, Bebrulejā. Ceturtdien 90 sprādzienu rezultātā izspridzināts 1200 metru garš un 30 metru plats koridors. Jāizspridzina bija vēl 400 metri un piektdien spridzināšana tika pabeigta.

Ceturtdien Kājnieku brigādes spridzinātāji spridzināja ledu arī pie Ķekavas, Krogsilā.

Vietējā Civilās aizsardzības komisija piektdien nolēma neveikt ledus spridzināšanu Ventā.

(papildināts viss teksts)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas