Jauniešiem ir vairāki desmiti plakātu ar uzrakstiem Katram savas mājas, Kultūras kastrācija, Mēs neslīksim, jo mākam peldēt, Nebūs režisoru, nebūs Dziesmu svētku un citi.
Jaunieši deputātiem dala lapiņas ar informāciju par iecerēto mācību iestāžu apvienošanu.
Ar piketētājiem pie Saeimas nama tikās Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Viņš studentiem skaidroja, ka KM vēl nav tapis lēmuma projekts par Kultūras koledžas iespējamo reorganizāciju.
Lielpēters arī apliecināja, ka šogad Kultūras koledžai piešķirtais finansējums netiks samazināts, netiks slēgta arī neviena no izglītības programmām. "Septembrī Kultūras koledžas studentiem nekas nemainīsies," apgalvoja KM valsts sekretāra vietnieks.
Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis pastāstīja, ka šodien kultūras ministre Sarmīte Ēlerte tiksies ar Kultūras koledžas direktori. Piedalīties sarunā aicināti arī studenti.
Kā ziņots, Kultūras koledžas studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs Mārcis Benužs iepriekš pamatoja, ka koledža Saeimas deputātus uz sarunu aicina tādēļ, ka Kultūras ministrija (KM) ar LKK nerunājot un nepaskaidrojot, kādi ir ministrijas plāni attiecībā uz LKK nākotni.
Benužs stāstīja, ka divu mēnešu laikā LKK studenti nav varējuši saņemt atbildes uz jautājumiem, kas izskan dažādos informācijas avotos un vieš arvien lielākas bažas un neziņu par LKK nākotni.
"Patlaban šajā valstī mēs jūtamies lieki. Kultūras ministre ar mums nerunā, un koledžas vadība nevar sniegt ziņas par mūsu augstskolas tālāko likteni. Vai mūs pievienos kādai citai augstskolai? Vai likvidēs? Vai mums būs jāmaksā vairāk, vai jāmaina mūsu izvēlētā specialitāte? Par nenormālu uzskatām situāciju, ka vairāk nekā 500 studentiem un 60 pasniedzējiem nav ne jausmas, kāda ir mācību iestādes nākotne," sacīja Benužs.
Savulaik KM izveidotā darba grupa, kuras mērķis bija izskatīt iespējamos scenārijus ar solījumu nepieļaut mehānisku augstskolu apvienošanu, tā arī kopā ne reizi neesot sasaukta.
LKK pārstāvis norādījis, ka ir izskanējuši apgalvojumi, ka organizatoriskās izmaiņas notiek it kā budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos. Patlaban izskanējušie reorganizācijas priekšlikumi neuzrāda budžeta līdzekļu ietaupījumu, tomēr vienlaikus riskē ar 60 gadu pieredzē noregulēta akadēmiskā procesa sagraušanu, piebilst studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs.
LKK Studentu pašpārvalde atbalsta saimniecisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. "Mēs neprasām naudu, mēs esam par budžeta taupīšanu. Bet mēs esam pret to, ka, izlejot bļodu, tiek liets ārā cilvēks," teica studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs.