Raidījums vēsta, ka 2009.gada nogalē valdības sēdes slēgtajā daļā ministri iepazinās ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par fotoradaru ieviešanas plāniem, par ministru lemto sabiedrību plašāk neinformēja, vien ministre Linda Mūrniece (Vienotība) tolaik skaidroja, ka “konceptuālais lēmums paredz, ka iekšlietu ministrija strādās tieši ar ražotājiem, lai nebūtu iesaistītas starpniekfirmas, kas varētu sadārdzināt projektu.”
De facto rīcībā esošais konfidenciālais ziņojums un sagatavotais valdības sēdes protokollēmuma projekts atklāj, ka tolaik ministrija jau bija noskatījusi konkrētu fotoradaru ražotāju “Vitronic”, ar kuru vēlējas slēgt līgumu, nerīkojot konkursu.
Ziņojumu sagatavoja ministrijas valsts sekretāres vietnieks Viktors Elksnis, kurš vaicāts, vai 2009.gada nogalē ministrija vēlējas iegūt atļauju slēgt līgumu ar vācu uzņēmēju, sacīja, ka “mēs sgatavojām MK ziņojumu, šis ziņojums tika skatīts MK sēdē 10.novembrī, tika pieņemts protokollēmums, tā ir gan ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc es sīkāk nestāstīšu”. Viņš gan atzina, ka “mēs tajā brīdī arī valdībā ziņojām, ka šīs Vitronic iekārtas mūsuprāt ir visprogresīvākās un visefektīvākās un ka līdzīgu nav. Diemžēl jāsaka, ka pēc diviem gadiem ir pierādijies, ka šajā konkursā nepieteicās neviens cits lāzeriekārtu ražotājs”.
V.Elksnis arī raidījumam netieši atzina, ka Vitronic noskatīts jau pirms trim gadiem – De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka jau 2008.gada maijā Vitronic savas iekārtas Latvijā prezentēja ministrijas amatpersonām, kas pēc tam solījušas sakārtot normatīvos aktus, lai iekārtas varētu Latvijā lietot. Tā paša gada jūlijā V.Elksnis kopā ar citām Latvijas amatpersonām viesojies arī Vitronic ražotnē Vācijā. Vācu ražotājs braucienu neesot apmaksājis.
De facto atgādināja, ka valdība Iekšlietu ministrijai tomēr uzdeva rīkot konkursu, kurā šā gada martā uzvarēja Vitronic. V.Elksnis gan neuzskata, ka garā ministrijas sadarbības ar Vitronic priekšvēsture šim uzņēmējam arī ļāva uzvarēt konkursā.
De facto gan norādīja, ka vācu ražotājs ministrijai, iespējams, simpatizējis, jo vēl konkursa laikā, pagājušā gada aprīlī, Vitronic Baltica rakstījis vēstuli iekšlietu ministrei L.Mūrniecei, kurā satraucas, ka nav izdevies iekārtas sertificēt un lūdz ministres palīdzību šo jautājumu risināt, gan pagarinot konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu, gan nodrošinot maksimālu labvēlības režīmu. Vēstuli rotā ministres vīza ar uzdevumu šo situāciju atrisināt. V.Elksnis gan apgalvo, ka īpaša labvēlība šim pretendentam neesot izrādīta un arī 2009.gadā tapušie dokumenti neesot noslepenoti, lai citi pretendenti neuzzinātu, ka ministrija jau bija izraudzījusies radaru uzstādītāju.
Ministrija apgalvo, ka Vitronic piedāvājums bijis lētākais, proti, viņi vēlējušies viszemāko soda naudas daļu. De facto rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem gan atklāj, ka konkursā bijis arī lētāks piedāvājums. Igauņu kompānija Alarmtec gribējusi tikai 25 procentus no iekasētajām soda naudām. Raidījuma veidotājiem šķiet dīvaini, ka uzņēmums iesniedzis piedāvājumu, taču tikai mēnesi pirms konkursa noslēguma to pēkšņi atsaucis, vēstulē ministrijai norādot, ka uzskata, ka projekta finanšu riski tomēr esot pārāk lieli. Kompānijas komentāru, kāpēc šāds lēmums pēkšņi pirms konkursa beigām pieņemts, šonedēļ nav bijis iespējams iegūt.