Lai tiktu vaļā no parādiem, sieviete divas reizes mēģinājusi panākt maksātnespēju, taču nesekmīgi. Pašreizējais maksātnespējas process viņai ir par dārgu, tāpēc jaunā sieviete lielas cerības liek uz jauno Maksātnespējas likumu, kas bankrota procesu, viņasprāt, padarīs lētāku, līdz ar to arī pieejamāku, kā arī ļaus ātrāk tikt vaļā no parādu nastas.
Pēdējos mēnešos ierosināto fizisko personu maksātnespējas lietu skaits ir gājis mazumā. Taču šie dati, visticamāk, ir mānīgi un nebūt neliecina, ka uz bankrota sliekšņa nonākušo skaits varētu būt samazinājies. Daudzi, pēc Dienas uzrunāto ekspertu domām, gaida pirmdienu, kad stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums, jo tas salīdzinājumā ar līdzšinējo likumu maksātnespējas procesu padarīs lētāku un ātrāku.
Jomas lietpratēji gan saskata dažas problēmas, kas varētu parādīties fizisko personu maksātnespējas procesā pēc jaunā likuma iedzīvināšanas. To, vai bažām ir pamats vai ne, rādīs laiks.
Iespēja arī fiziskām personām prasīt savu maksātnespēju Latvijā paredzēta no 2008. gada sākuma, taču šķērslis iegūt šo statusu līdz šim bija procesa dārdzība. Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) jurists Jānis Āboliņš, Latvijā pirmā par maksātnespējīgu atzītā privātpersona, kurš tagad konsultē citus grūtībās nonākušos, saka: lai cilvēku bez apgādājamajiem patlaban varētu atzīt par maksātnespējīgu, viņa ienākumiem mēnesī jābūt vismaz 440 latiem, tostarp obligātajai ikmēneša atlīdzībai administratoram, dzīvošanai pašam u. c.
Jaunajā likumā vienīgais nosacījums ir saistībām mēnesī novirzīt trešdaļu ienākumu, tēriņi administratoram būs mazāki. Ar to nemierā ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru vadītāja Agnese Kveska, norādot, ka nav pareizi maksātnespējas procesu palētināt tikai uz administratoru rēķina, kuru pienākumi būs lielāki, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību.
Visu Ilzes Zālītes rakstu Gaidāms bankrotēt gribētāju uzliesmojums lasiet sestdienas Dienā.