Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Ģirģens iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektus viltus ziņu apkarošanai

Trešdien, 27. maijā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens iesniedza politiskās partijas KPV LV Saeimas frakcijai sagatavotus grozījumu ierosinājumus divos likumos – likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem un likumā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums - lai veicinātu viltus ziņu apkarošanu Latvijā. Grozījumi ir izstrādāti iekšlietu ministra pavasara sākumā sasauktās darba grupas viltus ziņu apkarošanai rezultātā, pēc kā iesaistītās iestādes sniedza savus priekšlikumus, informē ministra padomniece Beata Jonite.

“Latvijas informatīvās telpas viens no pamata apdraudējumiem ir dezinformācijas izplatīšana, kas ir arī valsts nacionālās drošības jautājums. Dezinformācija ne tikai tieši traucē sabiedrības psiholoģisko noturību dažādu izaicinājumu priekšā, ko saskatām arī Covid-19 laikā, bet arī iejaucas sabiedrības demokrātiskajos procesos, kompromitējot to leģitīmo iznākumu. Protams, jānodrošina arī tas, lai regulējums viltus ziņu apkarošanai vienlaikus neierobežotu cilvēku fundamentālās tiesības uz vārda brīvību,” pauž iekšlietu ministrs.

Dezinformācijas definīcija vairumā valstu nav precīzi definēta, tomēr Eiropas Komisija savā kopīgajā paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai norāda, ka

“ar dezinformāciju saprot pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Kaitējumu sabiedrībai cita starpā var radīt draudi demokrātiskajiem procesiem, kā arī sabiedriskajam labumam”.

Lai arī pirmais no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķiem paredz nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā, tomēr likumā netika paredzēts pietiekami iedarbīgi rīki tam, lai dezinformācijas izplatība informatīvajā telpā neietekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Līdz ar to likumā nepieciešams paplašināt nosacījumus pie kādiem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju ar gadījumiem, kad atļaujas saņēmējs izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju. Tāpat ar šādu nosacījumu ir paplašināms arī likumā paredzētais nosacījumu uzskaitījums pie kādiem ir aizliedzama citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšana un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu satura veidošanas ierobežojumi.

Ņemot vērā arī, ka vārda brīvība neparedz sevī tiesības uz nepatiesas, maldinošas un sagrozītas informācijas publiskošanu un izplatīšanu, kā arī lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanas sabiedrībā iespējas un vairotu informācijas publicētāju atbildību par publicējamo saturu, likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem ir attiecīgi jāpaplašina nosacījumu uzskaitījums, pie kādiem ar tiesas nolēmumu pēc ģenerālprokurora ierosinājuma tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.

Ņemot vērā minēto, IeM rosina likumu papildināt ar normu, ka tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.

Savukārt grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.

Grozījumi šajā likumā arī paredz, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kuri satur nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.

(papildināta visa ziņa)

Top komentāri

Gada citāts
G
Tauta intuitīvi saprot, ka politiķi tie paši cilvēki vien ir un daudz ko viņiem piedod... bet, ja politiķis sāk palikt smieklīgs, to parasti nepiedod.
Vecsčekists
V
Vai šāds likums tiks piemērots politiķiem? Jo tieši politiķu melīgie paziņojumi nodara vislielāko postu tautām! Jo cilvēki ir tendēti ticēt varai.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Ja žogā ir caurums, zem kura rakstīts "pīz-a"... tā ir vai nav viltus ziņa?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pūces slepenais autoceļu remonta plāns(5)

Šķiet, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nolēmis turpināt konfrontāciju ar pašvaldībām, radot pamatu jauniem pārmetumiem no pašvaldību puses – šoreiz saistībā ar V...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas