**Tad neredzat te vairs vietu? EP redzat kā iespēju tikt pie labi apmaksāta krēsla?**Nē, tas nav tas pareizais variants, ko jūs domājat. Ja būs kaut kādas ārkārtas situācijas, mēs uzreiz zem karogiem nostāsimies. Vēlēšanas ir pusotrs gads, vai būs ārkārtas vēlēšanas, tas nav izslēgts.****Saprotiet, cita lieta, vai tas ko dos. Otrs, protams, mēs izkritām ārā no aprites. Kā es varu citādi runāt par lietām, kas skar? Tagad, tiekoties ar cilvēkiem, es nerunāju par Eiropas Savienību, maksimums, ko es daru, es runāju salīdzinājumā – Eiropas valstis un Latvija. Mums te visādas pasakas cilvēkiem sastāstītas. Līdz tam, ka valdība speciāli pazemināja kursu, lai varētu labāk eksportēt. Eiropas jautājumi sadalās divās daļās. ****Vieni ir akūtie. Almunijam un Barrozu pēdējās neoficiālajās pusdienas es uzdevu jautājumu. ES ir ļoti nopietnā situācijā. ES atbalsts ir nepieciešams divos kanālos. Viens ir tām valstīm, kas ir nogāzušās ar valūtas kursu lejā un viņiem ir jāatbalsta, centrālās bankas palīdzība un tā tālāk, lai varētu to kursu kaut cik turēt un vismaz nedaudz uzlabot. Tas ir viens atbalsts. Mūsu atbalsts ir cits, tas ir budžeta kritums. Mums atbalsts ir budžeta pārfinansēšana. Tur ir atbalsts, lai kursu varētu turēt. Tās ir divas dažādas atbalsta formas. Tā problēma ir tāda, ka nevar pārmest, ka Eiropa stāvētu ļoti augstu, kas traucētu eksportu, jo tāda nav. Jūs paskatieties – gada laikā eiro ir nokritis pret dolāru par 20%.Tā problēma, kas mums ir, es neticu, ka varam turēties kopā, ja mēs varam pieļaut tādas svārstības kursā. Ja viņas aiziet +/- 15, ko neievēroja, bet principā es nezinu, cik īsti zviedri un dāņi nodevalvēja valūtu. Ja Eiropas Savienības iekšpusē var pieļaut tādas kursa svārstības, tad jūs varat fundamentāli izmainīt importa eksporta bilanci. ****Mēs esam uz austrumu robežas, un mums nogāzās valūtas arī austrumos. Mēs it kā esam saspiesti, mums vienā pusē valūta nokrita, otrā pusē valūta nokrita, bet mēs turam godīgi. Mūs nelaiž eiro zonā, nevis politiski kā lietuviešus neielaida. Ir cits iemesls, kādēļ viņi mūs visu laiku spiež tos četrus kritērijus turēt. Nav tikai principa jautājums. Princips ir viens cits – ir valsts, kas vēl ir ļoti lielas. Mēs kā mazas valstis, kam viena no parametriem nav, nu šinī brīdī mums nav divi – inflācija un budžets. Problēma ir viena cita – mēs it kā nebūtu lieli un esam saspiesti, abās pusēs nokrita valūtas. Ja mums piemēro šos kritērijus, tos ir jāpiemēro Polijai un Rumānijai, kas ir lielas.**Visi jūsu konkurenti sola mīkstināt Māstrihtas kritērijus. Tad tas nav iespējams?**Man ir cita pieeja. Es uzskatu, ka ES nevar turēties kopā, ja, protams, normāli ir, ja viena valūta. Jātiek pie tā, ka nav tik lielas kursa svārstības. Vismaz tas solis jāpanāk. Iedomājieties, kas notiek, ja situācija pasliktinās. Kas tad notiek? Pirmais solis ir nevis mīkstināt Māstrihtu, bet izstrādāt variantu, kā tomēr atbalstīt valūtas, lai viņas nekrīt tālāk. Tāpat palīdzēt, kā šo budžeta deficītu pārfinansēt, redzot, ka arī paši mazina šo deficītu. Ja tos divus neizdara, tad kur tad runāt par Māstrihtas kritērijiem.**Vai jūs varat nosaukt konkrētus trīs darbus, ko gribat paveikt kā EP deputāts?**Ir svarīgi iestāties par valūtas kursa izlīdzināšanu. Otrs variants ir, kā būs tālāk, vai ir kaut kādi vēl īpaši ekonomikas atbalsta pasākumi. Mums, kam nav iespējas nepārtraukti laist parādzīmes tirgū, kā to dara lielās valstis, atbalsts iet caur struktūrfondiem. Mums ir kompensējošs mehānisms. Tie ir gandrīz 5% no koppdrodukta. Uz EP pārcelsies ļoti nopietnas diskusijas un likumprojektu pieņemšana budžetā, kas ietvers akūtus pasākumus finanšu krīzei.****Tad ir novembris, Kopenhāgena. Mēs esam it kā pieņēmuši savu pozīciju ES. Jebkurā gadījumā novembra [klimata] saiets neapies EP. Ne tikai _CO2_ kvotas. Novembrī izšķirsies, vai piedalīsies citas lielvalstis, jo Eiropa ir izvēlējusies iet viena pati. Ja nereaģē Krievija, ASV, tad nav jēgas. Tas būs smags strīds. Ir skandināvi un citas valstis, kas daudz ieguldījuši jauno tehnoloģiju izstrādē. Tādēļ Dānija ir par to, jo viņai paveras liels tirgus šo tehnoloģiju izplatīšanai.****Trešais jautājums sadalās divos. Akūtais ir par eksporta kvotām pienam. Otrs ir par subsdīdijām lauksaimniecībai. ES ir sākusies diskusija par subsīdijām, jo vajag daudz kur citur naudu, piemēram, enerģētikā. Problēma ar kopējo enerģētikas politiku ir grūta, jo nav līdzekļu. Ja mūsu lauku saimniecības plāno savu saimniecisko darbību ar lielu daļu Eiropas subsīdiju, vai tās būs ar mieru no šīm subsīdijām tikai tāpēc, ka kaut kur distancē tālu arī francūži no tām atsakās? Es baidos, ka tā varētu izvērsties visasākā diskusija. Ja pārmantojas komisija, tad enerģētikas jautājumi sāks prevalēt pār lauksaimniecības jautājumiem.** **Galvenais ir panākt vienādus kritērijus. Ja arī nedabūsim vairāk naudas, tad tā būs tādā pašā līmenī kā Francijā, Īrijā, nebūs atšķirīgi kritēriji. Tas nav finansiāls jautājums, tas ir ekonomisks, jo pie nesimetriska atbalsta tirgus brūk. Tas jau ir nobrucis. Protams, lielās valstis var pateikt: mēs maksājam vairāk iekšā, jums nepatīk, varat iet prom. Es domāju, ka jautājums nav tik vienkāršs. Te drīzāk ir jautājums, kā panākt izlīdzināšanu.****Pēdējais no lielajiem jautājumiem. Enerģētikā turpināt, ko esam uzsākuši. Tur mums ir lietas, kas mums ir svarīgas. Vai tā nauda kopumā ir pavēršama enerģētikā, kopumā arī drošības jomā. Vēl ir imigrācijas politika. Tā ir krasi atšķirīga Eiropā. Ir plānots izstrādāt kopējo imigrācijas politiku. Prasība pēc imigrācijas Eiropā ir milzīga dzimstības dēļ. Otra sadaļa ir iekšlietu politika.****Protams, nepārspīlēsim mūsu, astoņu deputātu, lomu. Mums nav _šance _vieniem pašiem. Beniluksa valstis pielika lielu darbu, lai ES būtu vienota loma, un no tā noprofitēja maksimāli. Mēs kā Baltijas valstis, kas esam ekonomiski fundamentāli saistītas, mēs kā trīs un, ja mums vēl izdotos kopā ar Austrumeiropas valstīm kaut kā reģionāli bloķēties, tad domāju, ka zināmu fonu varam radīt.****Man nepatīk, ka parādās mistiska neitralitāte.**Ko jūs ar to domājat?**Esmu lasījis presē, ka vajadzētu tā vairāk neatkarīgi un nevajadzētu pakļauties Eiropas Savienībai. Tieši pretēji, jāveicina, lai ES maksimāli risinātu jautājumus. Pie protekcionisma nomirsim pirmie.**** ***Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā? Dace Akule, _Providus _Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums - *
Populistiska programma, kurā palikušas dažas trekno gadu ilūzijas,
piemēram, solījums caur EP nodrošināt, ka astoņos gados Latvijas tautas
dzīves līmenis izlīdzināsies ar ES vidējo līmeni vai ka partija
nodrošinās lielākas emisijas kvotas Latvijai. LPP/LC apgalvo, ka
nepieļaus ES valstu darba tirgus slēgšanu Latvijas iedzīvotājiem ilgāk
par 2011.gadu, taču tas jau ir ierakstīts Pievienošanās līgumā, tā ka
LPP/LC māna vēlētājus ar neesošām briesmām. Tāpat jocīgs ir solījums
nodrošināt "Latvijas interešu palielināšanu" Lisabonas līguma
ieviešanas gadījumā.
Andris Gobiņš, Eiropas kustības latvijā prezidents
Programmas vērtējums - * * *
Patiesībā 2—3 balles. Programmā nekļūst skaidra ideoloģiskā orientācija
un iespējamie sadarbības partneri Eiropas Savienības līmenī. Tādējādi
grūti prognozēt, cik reāla varētu būt ļoti raibo programmas solījumu
pildīšana. Atsevišķi ļoti konkrēti programmas punkti — energotīkli,
kvotas. Taču — vai I.Godmaņa kandidatūra pārliecinās vēlētājus lielo
nākotnes (!) izaicinājumu veikšanai? Liela daļa ierosinājumu tomēr
izklausās pēc valdības laikā nepadarīto mājasdarbu saraksta. Kā,
piemēram, Eiropas Parlaments var pārstrukturēt Latvijas struktūrfondu
līdzekļus?
Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums - * * *
Godmaniska programma — skaitļos un uzstādījumos jūtams postpremjera
rokraksts. Līdz ar to itin detalizēti iekļauti valdības, nevis Eiropas
Parlamenta uzdevumi, piemēram, "lai astoņos gados Latvijas tautas
dzīves līmenis izlīdzinātos ar Eiropas Savienības vidējo līmeni". Netop
skaidrs, kā "Eiroparlamenta deputāti nodrošinās, lai Latvijā 2012.gadā
tiktu ieviests eiro". Citi lielie mērķi — "Latvijas un visas Eiropas
Savienības enerģētiskā drošība", "vienota, kopēja ES ārpolitika
attiecībās ar ES kaimiņvalstīm", vienādas subsīdijas Latvijas laukiem.
No pieņēmuma, ka "eirooptimisti izdabā ikvienai Eiropas Savienības
prasībai", izriet komiska aizstāvības pozīcija: "Pret bezierunu
pakļāvību.