Aptaujas rāda, ka galēji labējā partija Nacionālā apvienība (RN) varētu gūt ievērojamus panākumus Francijas pašvaldību vēlēšanās, kas sākas ar balsošanas pirmo kārtu svētdien, 15. martā, ko turpinās otrās kārtas balsojums 22. martā.
Kā raksta Politico, šāgada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Francijā var radīt sekas ne tikai nacionālā mērogā, bet arī visā Eiropas Savienībā, jo var izrādīties kā indikators, ko gaidīt no nākamā gada Francijas prezidenta vēlēšanām.
Politikas eksperti norāda, ka faktiski tie ir 35 tūkstoši atsevišķu vēlēšanu (Francijā tās notiek 34 875 ciemos un pilsētās), kurās katrā vēlētājiem ir savas aktuālās vietējās problēmas, kas var ietekmēt kandidātu izvēli. Tāpēc līdz šim pēc tām reti tika prognozēti sekojošo prezidenta vēlēšanu rezultāti. Taču šogad RN popularitāte aptaujās ir tik pārliecinoša, ka vairs nepastāv jautājums, vai galēji labējie var būt konkurētspējīgi nacionālajā mērogā, bet gan, vai joprojām eksistē tā dēvētā Republikāņu fronte – citu partiju bloķēšanās, lai nepieļautu galēji labējo nokļūšanu pie varas.
Galēji labējo cerības
Radio France Internationale uzsver, ka pašvaldību vēlēšanas, kas notiks tik atšķirīgās vietās kā mazi ciemi un lielās pilsētas – Parīze, Marseļa, Liona –, parādīs gan RN popularitāti, gan to, kādas politiskās alianses varētu izveidoties ļoti fragmentētajā Francijas politiskajā ainavā, kā arī to, kādas problēmas visvairāk uztrauc vēlētājus. Pēdējās aptaujas rāda, ka vēlētājiem visvairāk bažu ir par drošību, vietējo nodevu sistēmu un veselības aprūpes pieejamību.
Pašvaldību vēlēšanas notiek reizi sešos gados. Tajās partijas saraksts, kas ieguvis absolūto balsu vairākumu vēlēšanu pirmajā kārtā, iegūst kontroli pār vietējo pašvaldību. Ja nevienam sarakstam nav šādu panākumu, tad tie, kuri ieguvuši vismaz 10% balsu, tiek tālāk uz vēlēšanu otro kārtu. Tajā var piedalīties arī kandidāti no sarakstiem, kas pirmajā kārtā ieguvuši vismaz 5% balsu, ja viņi pievienojas 10% ieguvušajiem sarakstiem. Faktiski pašvaldību vēlēšanas ietekmē arī Francijas parlamenta augšpalātas – Senāta – sastāvu, jo to izvēlas elektoru kolēģijā, no kuras locekļiem gandrīz 95% ir pašvaldību deputāti. Nākamā Francijas Senāta ievēlēšana paredzēta 2026. gada septembrī.
RN nebija īpaši sekmīga 2020. gada pašvaldību vēlēšanās, taču tai bija vērā ņemami panākumi gan Eiropas Parlamenta, gan arī Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās 2024. gadā, pēc kurām RN kļuva par partiju ar vislielāko pārstāvniecību Francijas parlamentā. Pašlaik RN un tās sabiedrotajiem ir kontrole tikai pār dažiem desmitiem pašvaldību un tikai vienu pilsētu ar vairāk nekā 100 tūkstošiem iedzīvotāju – Perpiņānu. The Guardian raksta, ka RN šīs pašvaldību vēlēšanas izmanto kā iesildīšanos 2027. gada prezidenta vēlēšanām ar mērķi paplašināt savu ietekmi valstī, it īpaši lielākajos urbānajos apgabalos. RN ir iesniegusi kandidātu sarakstus rekordlielā skaitā – 650 pašvaldībās. Tajos iekļauti 33 no RN deputātiem parlamentā. Pamatjautājums ir, vai starp vēlēšanu kārtām RN izdosies noslēgt alianses ar citām partijām, kuras līdz šim desmitgadēm ilgi vienojušās savā starpā, lai nepieļautu galēji labējo kandidātu ievēlēšanu. Taču daudzas pazīmes liecina, ka šis cordon sanitaire šajās vēlēšanās ir apdraudēts, jo vairāki citu partiju vadošie pašvaldību līmeņa politiķi ļāvuši noprast, ka ir iespējama vienošanās ar RN pēc svētdienas balsojuma.
Parīze, Liona, Marseļa
Francijas prezidenta Emanuela Makrona centriskā partija Renesanse pēc 2020. gada vēlēšanām kopā ar centriski labējiem sabiedrotajiem ieguva vien ap tūkstoti mēru amatu. Šajās vēlēšanās Renesanse ir tikai septiņu kandidātu sarakstu priekšgalā atšķirībā no gandrīz 250 sarakstiem 2020. gada vēlēšanās. Ļoti nepopulārā prezidenta partija cer izveidot alianses galvenokārt ar centriski labējām partijām, lai saglabātu ietekmi pašvaldībās.
Le Monde atzīmē, ka Francijas kreisie pirms šīm vēlēšanām ir sašķelti. Sociālistiskā partija mēģina parādīt, ka var būt nozīmīgs politisks spēks arī bez alianses ar galēji kreisajiem – La France Insoumise (Nepakļāvīgā Francija – LFI). LFI reputācija cietusi smagus triecienus pēc tam, kad divi galēji kreiso aktīvisti līdz nāvei piekāva galēji labējo aktīvistu politisko protestu laikā, kā arī partijas līdera Žana Lika Melenšona radikālās retorikas izvirdumu dēļ, kas kritizēti kā antisemītiski.
Pašlaik Francijas trīs lielākās pilsētas vada kreisā spārna mēri, taču Le Figaro publicētā vēlētāju aptauja rāda, ka tas pēc šīm vēlēšanām var mainīties. Tiek prognozēta saspringta cīņa par Parīzes mēra amatu starp bijušo kultūras ministri Rašidu Dati, kuru atbalsta konservatīvā Republikāņu partija, un sociālistu, zaļo un komunistu kandidātu Emanuelu Greguāru. Marseļā centriski labējais mērs Benuā Pajāns aptaujā ir tikai par diviem procentiem priekšā galēji labējo kandidātam Frankam Alizjo. Lionā aptauja prognozē, ka labējie pārņems varu no zaļajiem.