Skaidrs, ka turēt divus kanālus, kuri turklāt abi nes zaudējumus, neviens te negrasās un aprēķins balstās uz formulu nevis 1+1=2, bet gan 3, un izmaiņas skars abas televīzijas. Nav jēgas uzturēt divus dārgus ziņu dienestus, uz vienu notikumu sūtīt divus operatorus, nav arī vērts divos kanālos rīkot, piemēram, priekšvēlēšanu debates. Visticamāk, nebūs arī vairs tā, ka vienā laikā vienā kanālā dzied ģimenes, bet otrā dejo zvaigznes, jo šovu fani ir aptuveni vieni un tie paši. Tāpēc sagaidāma vai nu ļoti rūpīga savstarpēji nekonkurējoša satura sinhronizācija, vai pat kanālu specializēšanās. Grūti spriest, vai ar to iegūs sabiedrība: no vienas puses, it kā ne, jo mazināsies konkurence, no otras - t. s. konkrēto nišu produkti (šovi, ziņas, debates utt.) varētu kļūt vēl spēcīgāki. Skaidrs, ka šis būs izaicinājums sabiedriskajai televīzijai, jo MTG, likvidējot konkurentu sev, likvidē konkurentu arī LTV.
Viennozīmīga šī potenciālā darījuma labā ziņa ir tāda, ka zviedriem medijs ir bizness, un viņu standarti neparedz, ka kāds kanāls var kļūt par kāda politiskā spēka pirmsvēlēšanu ruporu, kā tas notika ar LNT pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Der atgādināt, ka šķietami «nevainīgais» diskusiju cikls par Latvijas nākotni, izrādījās, ir ekspolitiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera apvienības Par labu Latviju! visai brutāli izshēmotas kampaņas platforma. Iespējams, LNT šefs Andrejs Ēķis, kurš pats tolaik bija kustības Par labu Latviju! vadītājs, tādā veidā cerēja vēl glābt savu biznesu, taču nu, redz, var teikt - aizgājis pa oligarhu taku.
Tajā pašā laikā nedrīkst nenovērtēt arī Ēķa uzbūvēto LNT filosofiju - rūpes par jauniem talantiem dažādu šovu veidā, nacionālo pašapziņas celšanu ar īpašām programmām un reportāžām valsts nacionālajos svētkos un sociālās atbildības stīgu (Eņģeļi pār Latviju). Būtu ļoti žēl, ka zviedru aukstais aprēķins «tikai bizness» šādas lietas likvidētu vai tās izzustu pašas no sevis, to garatēvam Ēķim aizejot no televīziju vides.
Noteikti ne bez sekām paliks arī reklāmas tirgus, un tieši šajā segmentā ir vislielākie riski, veidojoties šādam Latvijas mēroga koncernam. 67% liela televīzijas reklāmu kopējā tirgus daļa ar noteikumu, ka sabiedriskajā televīzijā reklāmas izvietošana ir ierobežota, ļauj visai viegli manipulēt ar tās cenu un tikt plusos. Tāpēc ļoti būtisks jautājums, kā tiks kontrolēts šis dominējošais stāvoklis un kas būs mērauklas reklāmas cenu listei.
Sabiedrībai ir ne mazāk svarīga atbilde no Rīgas apgabaltiesas. Kādas akcijas Ēķim tad īsti ir arestētas, ja LNT tiek pārdots. Un vai gadījumā Temīdas aklums nav ļāvis arestētajai mantai izslīdēt no tiesas rokām.