Augstākās tiesa (AT) Senāts 9.februārī atstāja spēkā spriedumu, ar kuru no Latvijas valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā piedzīta 100 000 latu kompensācija par ciešanām, kuras Zasam radījusi 1997.gadā notikusī Talsu traģēdija.
Zass cieta 1997.gada 28.jūnijā Talsos IeM rīkotajos svētkos, kad, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni. Liktenīgais pacēlājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu kā simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.
Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.
Par notikušo tika ierosināta krimināllieta. Lietas izskatīšana tiesā sākās 1998.gada sākumā, kad Saldus rajona tiesā uz apsūdzēto sola sēdās tik daudziem liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs, kā arī bijušais Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis, inspektors Modris Keiselis un VUGD priekšnieka vietnieks Pāvels Zagorskis.
Talsu traģēdijā vainotos autopacēlāja vadītājus Igoru Ivanovu un Vilni Griķi tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā.
Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska krimināllieta četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī AT Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru Bekmanis un Keiselis tika attaisnoti, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Cietušo iesniegtās civilprasības, kas pārsniedza 5,5 miljonus, tika atstātas bez izskatīšanas.
LETA jau ziņoja, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) pēc atgriešanās no Lietuvas VUGD priekšniekam ģenerālim Ainaram Pencim prasīs paskaidrojumus par viņa vakardienas publiskajiem izteikumiem, komentējot Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu vienā no 1997.gadā notikušās Talsu traģēdijas lietām.
Mūrniece patlaban kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un citām amatpersonām atrodas vizītē Lietuvā, no kuras viņa atgriezīsies rīt, 11.februārī. Iespējams, jau uzreiz pēc tam ministre izsauks pie sevis Penci, lai pieņemtu no viņa paskaidrojumus.
Mūrniecei Penča vakar publiski paustie izteikumi nav pieņemami, sacīja Skrebele.
Kā ziņots, aģentūra LETA vakar vērsās pie Penča ar jautājumu, kur viņa vadītais dienests ņems naudu, ko izmaksāt kompensācijā Zasam un Pencis atbildēja, ka dienestam pašam šādu līdzekļu neesot, taču Senāta lēmums, protams, tikšot pildīts, bet nauda - prasīta valdībai no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
"Tad, kad pie mums atnāks tas tiesas lēmums, mēs vērsīsimies valdībā, un viss, jo es personīgi uzskatu, ka šī ugunsdzēsēju paaudze nekādā gadījumā nav atbildīga par to, kas notika pirms 15-20 gadiem," norādīja VUGD priekšnieks, atgādinot, ka savulaik ugunsdzēsēji paši vākuši naudu, lai palīdzētu Talsu traģēdijā cietušajiem.
"Mums pašiem tādas naudas nav un nebūs. 100 000 latu mēs varētu dabūt, ja aizslēgtu apmēram divus ugunsdzēsēju depo un visus cilvēkus palaistu vaļā," salīdzināja Pencis. Viņš pauda uzskatu, ka prasītāji šajā gadījumā nav rīkojušies korekti, mēģinot "taisīt biznesu" uz traģēdijas rēķina.
"Ja mums būs pašiem jāmaksā, tad mēs likvidēsim ugunsdzēsēju komandas, un likvidēsim tās ugunsdzēsēju komandas, kas ir tuvāk tiem prasītājiem, jo kāpēc citiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu ciest, ja kāds grib nopelnīt," aģentūrai LETA sacīja VUGD priekšnieks, piebilstot, ka valdība jau iepriekš tikusi brīdināta par Talsu traģēdijas tiesvedībām, kuru iznākums var būt neprognozējams.
Kā ziņots, AT Senāts vakar atstāja spēkā spriedumu, ar kuru no Latvijas valsts VUGD personā piedzīta 100 000 latu kompensācija par 1997.gadā notikušās Talsu traģēdijā radītajām ciešanām.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šis ir pirmais spriedums civilprasībās par morālo kaitējumu saistībā ar Talsu traģēdijas nodarītajām ciešanām, kas ir stājies likumīgā spēkā.
AT Senāts vakar noraidīja kasācijas sūdzības, kas tika iesniegtas par AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 11.jūnija spriedumu, ar kuru kompensācija piedzīta par labu traģēdijā cietušajam Zasam, bet viņa mātes Aijas un brāļa Artūra prasības noraidītas. Zasu ģimene no valsts vēlējās piedzīt kopumā trīs miljonu latu kompensāciju.
Kā informēja Kataja, Senāta pieņemtais spriedums stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī un nav pārsūdzams. Pilns Senāta sprieduma teksts būs pieejams pēc 21.marta.
AT Civillietu tiesu palāta 2009.gadā piedzina no Latvijas valsts par labu prasītājam atlīdzību par sakropļojumu - 50 000 latu un atlīdzību par morālo kaitējumu - 50 000 latu. Zasa mātes un brāļa prasības tika noraidītas pilnībā. AT sprieduma labprātīgai izpildei tolaik atvēlēja desmit dienas no brīža, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Nosakot atlīdzības apjomu par sakropļojumu, AT Civillietu tiesu palāta ņēma vērā, ka prasītājs nav spējīgs sevi uzturēt un ir pilnībā atkarīgs no viņam sniegtās aprūpes, kā arī faktu, ka sakropļojuma rezultātā atzīts par rīcībnespējīgu personu. AT spriedumā arī atzina, ka miesas bojājumi, kuru sekas ir neatgriezenisks sakropļojums, nodarījuši morālo kaitējumu, tāpēc piedzenama atlīdzība no valsts.
Kasācijas sūdzības par šo AT spriedumu Senātā iesniedza gan prasītāji, gan VUGD.