Ierobežojumus sadalīšanai attiecinās tikai uz valsts atbalstu saņēmušajām bankām

lv._ Komisija diskusijas par šo jautājumu turpinās arī trešdien, bet pēc tam grozījumi jāakceptē arī Saeimas plenārsēdē.Parlamentārieši nolēma nemainīt pašlaik spēkā esošo likuma redakciju, kas paredz, ka, kredītiestādes daļai pārejot citas personas īpašumā, nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauja. Savukārt stingrākus nosacījumus, kas liktu abām darījumā iesaistītajām pusēm izveidot sadalīšanas rezultātā radušos uzņēmumu darbības plānu tuvākajiem trīs gadiem, deputāti plāno attiecināt uz valsts atbalstu saņēmušajām bankām, proti, pašlaik par tādām var saukt _Parex banku_ un _Latvijas Hipotēku un zemes banku_.Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons atzīst, ka šāds regulējums ir labāks nekā Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija, tomēr arī pašlaik nav skaidrs, kāpēc valstij pašai savas bankas ir jākontrolē stingrāk nekā privātas komercbankas.Saeimas komisijā tika apspriests arī stingrāks regulējums. Piemēram, PCTVL pārstāvošais deputāts Miroslavs Mitrofanovs aicināja noteikt, ka trīs gadu plānos jāpierāda abu sadalīšanas rezultātā izveidoto kredītiestāžu spēja strādāt, izpildot visas kredītiestādēm noteiktās prasības.Bet _Parex bankas_ padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons deputātiem jautāja, vai viņi tiešām uzskata, ka sliktā banka varēs dzīvot mūžīgi. Viņš norādīja, ka šādas normas ieviešana liktu valstij trīs gadus uzturēt t.s. slikto banku un turpināt bijušajiem _Parex _akcionāriem Valērijam Karginam, Viktoram Krasovickim un viņu radiniekiem maksāt procentus.Arī par mazāk stingro komisijas atbalstīto priekšlikumu FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko sacīja, ka "tas, ka valsts pusē ir stingrākas prasības nekā privātajā pusē, ir, maigi sakot, dīvaini".Iepriekš izskanējušas bažas par to, ka šie grozījumi kavēs _Parex bankas_ restrukturizāciju. Tāpat neoficiāli zināms, ka grozījumu iniciatori ir bijušie _Parex bankas_ akcionāri. Grozījumus Saeimā iesniedza _Saskaņas centrs_.