"Ja tā būs vienkārši tāda emocionāla cilvēku tracināšana, tad es domāju, ka labāk nevajag. Jo politiķi jau tagad nodarbojās ar visnotaļ enerģisku cilvēku tracināšanu medijos un vēl papildus kampaņa īsti tam nebūtu vajadzīga. Ja tā būtu neitrāla un pieklājīga kampaņa, kas nemēģinātu obligāti radīt iekšējā ienaidnieka tēlu, bet gan stāstītu par Satversmi kā mūsu kopējās valstiskās vērtības pamatprincipiem, tad šāda kampaņa būtu vēlama," uzskata politologs Ivars Ījabs.
Tāpat politologs norāda, ka kampaņa, kurā tiktu runāts tikai ar latviešiem nolūkā piespiest viņus doties uz referendumu, būtu medusmaize Vladimiram Lindermanam, kurš "varēs atkal runāt par krusta kariem, varēs atkal teikt, ka latvieši ir neglābjami šovinisti, kas negrib runāt ar krievvalodīgo daļu."
Tiesa gan šobrīd daudz kas liecina, ka tāda kampaņa varētu būt balstīta uz ienaidnieka tēlu, jo, kā norāda Ījabs, latviešu politiķiem nav nopietna vēlme runāt ar pretējo pusi.
Iepriekšējie referendumi un vēlēšanas pierādījušas, ka Latvijas iedzīvotāji zina par referendumiem un vēlēšanām arī bez izvērstām kampaņām, uzskata Providus pētniece Iveta Kažoka, kura apšauba nepieciešamību rīkot šādu kampaņu.
"Varētu teikt, ka iepriekšējās trīs vēlēšanu kampaņas pierāda, ka tādām milzīgām aģitācijas kampaņām sevišķi lielas lomas nav. Mediji tomēr Latvijā strādā pietiekami profesionāli, lai izglītotu iedzīvotājus gan ar argumentiem par, gan ar argumentiem pret. Lielu vajadzību pēc apjomīgām aģitācijas kampaņām, personīgi es neredzu," sacīja I. Kažoka.
Jo spēcīgāka būs vienas puses kampaņa, jo vairāk tas saniknos pretējās puses pārstāvjus, šādus potenciālos riskus partijām gaidāmā referenduma kontekstā min I. Kažoka.
"Es pieņemu, ka pirms referenduma krievu medijos būs ļoti aktīvi aicinājumi iet un balsot par divām valsts valodām, kas noteikti uz referendumu motivēs iet daudz vairāk latviešus. Un arī pretēji – jo aktīvāk latviešu politiķi runās par apdraudējumiem valstij, ka katram cilvēkam uz referendumiem jādodās, ir lielāka iespēja, ka uz referendumu dosies ne tikai tie cilvēki, kas piekrīt šim viedoklim, bet kuriem ir īpašas antipātijas pret attiecīgajiem politiķiem vai arī, kuri vienkārši devušies uz referendumu, tāpēc ka viņus ir saniknojuši tik aktīvi aicinājumi," pauž I. Kažoka.
Savukārt politologs Jānis Kapustāns uzskata, ka kampaņai vajadzētu būt, jo runa ir par Latvijas valsts pamatvērtībām un lietām, uz kurām valsts vispār ir būvēta. Viņaprāt, būtu jāuzmanās, lai šāda kampaņa nebūtu vienas vai vairāku politisko partiju izrādīšanās. Tāpat ir diskutējams jautājums, cik ļoti tai vajadzētu būt pozicionētai uz rezultātu – par vai pret, vai vienkārši mudināšana uz piedalīšanos vai nepiedalīšanos referendumā.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) norādījis, ka, visticamāk, jau pirmdien koalīcijā varētu diskutēt, vai pirms referenduma rīkot kampaņu. Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā ir nepieciešams vienots koalīcijas viedoklis, ziņojusi aģentūra BNS.
Par to, kā kampaņa izpaudīsies un vai kādas konkrētas aktivitātes paredzamas nedaudz vairāk kā mēneša laikā, kas atlicis līdz referendumam, aizvien gan nav skaidrs - darbs šajā jautājumā vēl turpināsies, un to koordinēs premjera ārštata padomniece Sarmīte Ēlerte, piebilda Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa nolēmusi neapturēt referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Tautas nobalsošana notiks 18.februārī.