Viņš klāstīja, ka viena no problēmām, kas kavē pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos politiskajos procesos, ir pasivitāte. "Par to ir izteikti daudzi minējumi, viens no tiem – mēs nākam no PSRS laika, kad oficiāla pilsoniskā aktivitāte tika uzskatīta par normālam cilvēkam nepieņemamu, tam ir arī citi iemesli," uzrunā teica I.Ījabs.
Politologs arī atzina, ka vēl viens no iemesliem ir laika trūkums. "Latvijā cilvēki ārkārtīgi daudz strādā – mēs strādājam neproduktīvi, bet strādājam daudz, un tas nozīmē to, ka mums ir ārkārtīgi maz laika, ko mēs varētu veltīt kādām nevalstiskām aktivitātēm," sacīja I.Ījabs.
Tāpat politologs uzsvēra, ka, vērojot vidējo Latvijas pilsoni, viņš ir krietni skeptiskāks nekā citur attiecībā uz to, vai viņš spēj ietekmēt politiskos lēmumus. Viņš pieļāva, ka viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji ir tik skeptiski, varētu būt pozitīva piemēra trūkums.
Politologs arī pastāstīja, ka viena no problēmām, kas kavē sabiedrības iesaistīšanos politiskajos procesos, ir kompetences problēma. "Ir skaidrs tas, ka viena lieta ir gribēt iesaistīties sadarbībā ar Ministru kabinetu, ministriem, bet ir skaidrs, ka Latvijā ir atsevišķas nevalstiskas organizācijas, kuras vēlas sadarboties, bet tām nepietiek attiecīgās kompetences, lai cilvēki varētu piedalīties adekvāti likumdošanas procesam, jo, lai to darītu, attiecīgajā nozarē jābūt pietiekami lielai pieredzei un pietiekami plašam skatījumam uz situāciju," klāstīja I.Ījabs.
"Tieši tāpēc nepieciešams, lai mūsu pilsoniskā sabiedrība veidotu stabilas, ilglaicīgas attiecības ar valsti, lai šī kompetence augtu un tie, kas pārstāv sabiedrības viedokli, patiešām spētu to izdarīt," paskaidroja I.Ījabs.
Jau vēstīts, ka pirmdien notiek Saeimas un NVO forums "Stabilitāte. Partnerība. Attīstība", kura laikā notiek trīs diskusijas. Forumā diskutē par demogrāfiju – migrāciju, ģimenes politiku un sociālās drošības sistēmu, kā arī par izglītību un citām tēmām.
Diskusijas vada Saeimas komisiju priekšsēdētāji kopā ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Katrā sadaļā tiek uzklausīti ekspertu ziņojumi, kam seko diskusija.