Iedzenot iekavēto, Eiropas Komisija izstrādājusi Stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei - Eiropa 2020. Tā balstās uz pamatiniciatīvām, tostarp Inovāciju savienību, kas paredz palielināt investīcijas pētniecībai un attīstībai līdz 3% no IK, modernizēt izglītības sistēmas un atvieglot uzņēmēju pieeju finansējumam. Līdz šā gada beigām jāvienojas par ES patenta izveidi. Eiropas patenti izmaksā 15 reižu dārgāk nekā ASV, lielākoties tulkošanas un juridisko izmaksu dēļ, tāpēc Eiropas sasniegumi nereti nonāk ārvalstu īpašumā. Izveidojot šo patentu, jāievēro lielās maksātspējas atšķirības ES valstīs. Normatīvajos aktos jānosaka, ka universitātes un privātpersonas dala tiesības uz patentiem, kas iegūti par publisku naudu.
Situācija Latvijā nav iepriecinoša - nesamērīgas patentu izmaksas, nepilnīgi normatīvie akti un nepietiekams atbalsts zinātnei. Jāapzinās, ka Latvijas priekšrocība ir nevis lēts darbaspēks, bet gan zinātnes potenciāls. Tomēr finansējums turpina kristies. 2008. gadā tas bija 0,61% no IK, 2009. gadā - vairs tikai 0,46%. Salīdzinājumam: Lietuvā tas attiecīgajā laikā pieauga no 0,8% līdz 0,84%, Igaunijā - no 1,29% līdz 1,42%; Somija 2009. gadā pētniecībā ieguldīja 3,96% no IK, bet 16 valstu eirozona - 2,05%. Tikai ar ES atbalstu patlaban Latvijā pieejamas starptautiskās datubāzes, kuras universitātes citādi nevarētu atļauties.
Pētījumu efektivitātes uzlabošanā nozīme būs sadarbības veicināšanai starp akadēmiskām iestādēm, zinātniekiem un uzņēmējiem. EK pētījumi atklāj būtiskas atšķirības starp zināšanām, ar kādām absolventi ienāk darba tirgū, un kvalifikāciju, kādu gaida darba devēji. Secinājums - jāmodernizē universitāšu programmas, pētījumiem jāpiesaista privātais finansējums.
Inovāciju savienība lielu uzmanību velta sociālajiem jautājumiem, kā prioritāti minot veselīgu un aktīvu novecošanos, demogrāfisko problēmu risināšanu. Tomēr ar šādu pieeju ES diezin vai spēs pārvarēt ASV, Indijas, Ķīnas dominanci tehnoloģiju ražošanā un atkarību no Krievijas enerģijas.
EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas uzdevumā veidojot atzinumu par Inovāciju savienību, esmu uzsvērusi, ka prioritātei jābūt ES globālās konkurētspējas paaugstināšanai, ilgtermiņa attīstībai, energoefektivitātei un zaļajai ekonomikai. Vienlaikus jāapsver, vai pārliecīga «prioritizācija» nemazina pētījumu kopējo efektivitāti - var izrādīties, ka visi pēta vienu un to pašu.
Sarežģīts ir jautājums par finansējuma piešķiršanas kritērijiem. Tiek kritizēta publiskā finansējuma izlietošana komerciāliem projektiem, tomēr bez ES budžeta ieguldījuma šādos projektos pētniecības pienesums ekonomikā un darbavietu radīšanā paliks ierobežots. Vēl viena neērta patiesība - liela daļa finansējuma inovācijām nenovēršami aizies zudumā. Tāda ir zinātnisko pētījumu realitāte.
Uzņēmēji nereti sūdzas par pārlieku lielo EK prasītās informācijas un inovāciju projektu izskatīšanā iesaistīto cilvēku daudzumu. Baidoties no informācijas noplūdes, uzņēmēji bieži izvēlas meklēt privāto finansējumu.
ES nepārspēs Ķīnu un Indiju pētījumu kvantitātē, bet mēs varam piedāvāt kvalitāti - atbilstīgākus apstākļus progresīvu ideju attīstīšanai. Līdz ar ES konkurētspēju Inovāciju savienība sekmēs arī situāciju Latvijā.