Cicerona balvas laureāts, bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns: “Tā ir Dieva dāvana, nelieloties saku, ka man piemīt spēja uzrunāt cilvēkus, oratora māksla. Manas runas ir aizrāvušas cilvēkus. Droši vien tas ir iemesls, kāpēc man pasniegs balvu. Protams, mana uzstāšanās neatkarības deklarācijas divdesmitgades atzīmēšanā 4. maijā varētu būt iegansts, taču es domāju, ka zinātņu akadēmija pie šī secinājuma nonāca, izvērtējot manas uzstāšanās garākā laika posmā.” Tā bijusi Atmodas laika īpatnība, kad tieši ar uzrunām tika spēcināta un mobilizēta tauta. “Jūtos ārkārtīgi gandarīts, ka mani balvai izvirzīja tieši ZA Senāts un žūrijas priekšsēdētājs ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, kas man Latvijā ir lielākā autoritāte,” tā laureāts. Trešdien ZA notiks balvu pasniegšana un paredzēts, ka laureātiem jāteic runa, šoreiz tēma – demokrātija. D. Īvāns pagaidām nezina, ko tieši teiks runā: “Cicerona izpratnē oratora māksla ir runāt no galvas, atsaucoties uz aktuālo. Parasti es klausos arī citus runātājus un atsaucos uz viņu teikto.” Īsi pirms uzstāšanās viņš tomēr uzmetīšot galvenās tēzes. Pašlaik D. Īvāns, pēc paša vārdiem, ir zemnieks un publicists, dzīvo laukos, strādā savā naturālajā saimniecībā un “šo to raksta”. “Nekādos amatos neesmu,” tā bijušais politiķis.Cicerona balvas žūrijas atbildīgais sekretārs Miervaldis Mozers atklāj, ka nacionālās politikas nominācijā šogad balvu pasniegs bijušajam Tautas frontes līderim Dainim Īvānam saistībā ar 4. maija Latvijas neatkarības deklarācijas divdesmitgadi, par aktīvu politiku Atmodas laikā un tagad, organizējot divdesmitgades atceres pasākumus. Lokālās politikas nominācijā žurijas atzinību izpelnījies Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš jau 2007. gadā tika virzīts šai balvai, taču toreiz žūrijā nebija balsu vairākuma.
“Uldis Sesks ir ilgi un veiksmīgi vadījis Liepāju. Viņš atkal ir mēra amatā, kas liecina par plašu liepājnieku atbalstu. Viņš raugās uz Liepājas attīstību stratēģiski, viņam ir daudz konkrētu sasniegumu. Seska redzeslokā vienmēr ir vienkāršais iedzīvotājs, kultūras objektu un pasākumu attīstība un pilsētas ekonomiskās dzīves veicināšana – ostas, pievedceļu un infrastruktūras attīstība,” skaidro M. Mozers.
Starptautiskās politikas nominācijā balvu izpelnījusies Vācijas kanclere Angela Merkele – par būtisku Vācijas un Latvijas kultūras un ekonomisko sakaru stiprināšanu. Te minams Vācijas atbalsts Vāgnera zālei Vecrīgā un Vācu ģimnāzijai Āgenskalnā. Pērn šajā nominācijā balvu saņēma Eiropas komisārs Andris Piebalgs, iepriekš arī Čehijas prezidents Vaclavs Havels un Somijas prezidente Tarja Halonena.
Žurnālistikā balvu saņems Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Viktors Avotiņš par kvalitatīviem rakstiem, par aktīvu darbību Tautas frontē (arī 4. Maija neatkarības deklarācijas divdesmitgades sakarā) un “Latvijas ceļa uz neatkarību vecināšanu”.
Savukārt sabiedrisko attiecību jomā balvu izpelnījusies Rīgas dome par projektu Staro Rīga, balvu saņems domes izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītāja Eiženija Aldermane. Goda nosaukumu saņems projekta koncepcijas autore Diāna Čivle. 2008. gadā šajā nominācijā balvu saņēma Latvijas 90. gadu svinību organizētāji.
Cicerona balvu iedibināja Latvijas zinātnieki 1999. gadā, ar tās palīdzību vēloties patiekt sabiedrībai, kas pēc viņu domām, ir nozīmīgi politikā, žurnālistikā, reklāmā un sabiedriskajās attiecībās. “Iemesls tam bija dažādie vēstījumi publiskajā telpā, kuru ietekmē tautai bija grūti atšķirt, kas ir būtiski un kas nē,” tā M. Mozers. Vārdi, kas Ministru kabinetā rakstīti uz sienas “Viens likums, viena taisnība visiem” pieder Ciceronam. Pati balva ir mākslinieces Initas Ēmanes veidota stikla figūra ar Cicerona portretu un diploms. Cicerona balvas žūrija sastāv no Zinātņu akadēmijas Senāta un iepriekšējo gadu Cicerona balvas ieguvējiem, to vada akadēmiķis Jānis Stradiņš. Balvas kandidātus izvirza Zinātņu akadēmijas Senāts.
M. Mozers uzsver, ka balvu nedod par konkrētiem panākumiem, bet par darbības virzieniem, kas Latvijā būtu atbalstāmi.