Izglītības ministrija cer uzlabot skolēnu sekmes, padarot interesantāku mācību saturu

Par to jau arī ir teikts viedoklī, norādot konkrētas pozīcijas (nebūt ne visas), kur nepieciešams, lai skolotājs strādā, bet par ko viņam maksā niecīgi maz. Pilnīgi piekrītu - ja skolotājam jādomā par to, kā savilkt galus kopā, kā uzturēt ģimeni, tad kā lai viņš strādā kvalitatīvi. Mums ir ļoti daudz lielisku skolotāju, viņi arī tagad strādā godprātīgi, bet - vai tiešām viņi nav pelnījuši arī dzīvot normālu cilvēka dzīvi? Turklāt, šņakstinot "konsolidācijas " un nodokļu celšanas šķēres, aizmirst, ka liela daļa cilvēku ar nopelnīto uztur ne tikai sevi, bet arī bērnus. Rimševicam vajadzīga tūkstošiem liela alga, lai varētu samaksāt savus nenormālos kredītus, ar ko nodrošināt greznu dzīvi, bet viņa skolotājām jādomā, kur nopirkt lētākas zeķubikses. Ir jāveic reforma pēc būtības, nevis izmetot izglītības laikā kādus dārgus, bet maz efektīvus ielāpus.

Piedod, viedoklis tik izplūdis ka līdz galam nemocījos izlasīt, bet par pamattēzi, ka skolēnu sekmes atkarīgas no skolotāju kvalitātes, pilnīgā piekrītu. Tikpat nenoliedzami, lai kāds entuziasts skolotājs būtu, grūti strādāt, ja nevari apģērbt, pabarot un rūpēties par saviem bērniem tikpat labi, kā centies rūpēties par uzticētiem skolēniem! Skolotājiem jāutāda augstas prasības, bet arī adekvāti jāatalgo, lai varētu piesaistīt skolotājus kas tās spēj izpildīt!

Kāpēc Tu domā, ka bija rezultāti? Tāpēc ka Maskava tā apgalvoja? Man nav zināmi pētijumi par tā laika izglītību, tāpēc neko neapgalvoju, tikai cenšos drusku kritiskāk padomāt... Vai nav tā, ka tajā laikā šādi salīdzinoši pētījumi vienkārši netika veikti, un ja atrī būtu veikti, tas, kas no tiem tiktu pasniegts tautai būtu tikpat patiess kā vēlēšanu rezultāti kur 99% nobalsoja par kompartiju? Pats izglītību guvu Kanādā. Lai gan matemātika gandrīz vienmēr man bija vājākais priekšmets, atbraucot konstatēju, ka Centrāltirgū galvā spēju sarēķināt ātrāk, kā tirgus tantiņas ar kalkulatoru.

OECD pētījumi ir tikai neliela daļa no visa problēmu kopuma.Vai kāda pētījumā neieinteresēta persona ir izanalizējusi saturu un tā kvalitāti, kas tiek skolēniem piedāvāts šajos pētījumos? Vai ir analizēts, kāpēc tieši ir tādi rezultāti? Ir taču tikai faktu (bez kopsakarībām) konstatācija. Un reakcija, nenoskaidrojot cēloņus. Varbūt vajadzētu beidzot pētīt arī tos. OECD pētījumi tiek veikti jau daudzus gadus, izlietotas milzu summas. Kāda ir to atdeve valstij - atgriezeniskā saikne? Kad par to domās?

Pirmkārt un tūkstoškārt - ir jādomā par skolotāju darba kvalitāti. Ja klasē ir labs skolotājs, tad arī skolēniem ir interese mācīties, ir iespēja un vēlme ko sasniegt. Ja skolotāja pēcstundu darbs ar skolēnu tiks novērtēts kā nozīmīga slodzes daļa, ja tiks atvēlēts pietiekams laiks un atbilstoša samaksa par skolēnu darbu analīzi (ne tikai labošanu), ja tiks slodzē paredzēts pietiekami daudz laika skolotājam, lai sagatavotos stundām (diferencējot - sporta skolotājam noteikti vajadzēs mazāk nekā latviešu valodas), ja tiks kontrolēts, kā skolotājs pilnveido mācību darbu pēc kārtējiem kursiem par valsts naudu, ja skolotāja pienākumos (un tas atspoguļosies slodzē un samaksā) ietilps ne tikai ielikt atzīmi, bet arī strādāt papildus gan ar sekmeš vājākajiem, gan talantīgajiem skolēniem, ja..., tad varam gaidīt pārmaiņas. Interaktīvie māc.līdzekļi neko nemainīs, tikai kārtējo reizi tiks izgrūsta nauda vējā. Nevajag lēkāt pa grāvjiem. Neviens nav izanalizējis (kvalitatīvi, kompleksi) mācību līdzekļus - kas ir veiksmīgi izstrādāts, kas nē. Kāpēc kas neder. Un, kamēr mācību līdzekļus rakstīs pamatā skolotāji (pēc principa - es tā daru, tātad, tas der) no pilnās vai pusotras slodzes darba brīvajā laikā (lai neapvainojas autori - tas ir akmens sistēmai), kamēr visu noteiks izdevniecība, nebūs jau iecerē mācību līdzekļu koncepcijas/projekta konkursa u.c. pirmsrakstīšanas pasākumu, kas ļauj izvēlēties labākos, kamēr autori vergos par grašiem (pajautājiet, cik izdevniecības maksā par mācību līdzekļa izstrādi), kamēr manuskripts netiks pamatīgi izanalizēts (recenzentu vērtējumu var ņemt un neņemt vērā) un koriģēts atbilstoši vērā ņemamajiem aizrādījumiem utt., tikmēr nekas nemainīsies. Ir jāatsakās no boloņisma augstākās izglītības sistēmā, lai varētu pilnvērtīgāk izmantot laiku augstskolās (nevis tikai 20kp apjomā semestrī)skolotāju sagatavošanai, ir jāpadomā beidzot arī par docētāju slodzi - ja, aprēķinot slodzi, netiek ņemts vērā laiks, kas jāveltī studentu patstāvīgo darbu analīzei, prakšu vadīšanai, pētnieciskā darba vadīšanai, tad šī darba nebūs. Neviens jau nerunā par to, kas notiek ar docētāju darba samaksu augstskolās. Ja priekšmeta metodiķis strādā par Ls.150, kādu rezultātu vēlaties? Cik darbos viņam vēl jāstrādā, lai izdzīvotu? Ja augstskolu docētājiem viss, kas saistīts ar zinātnisko darbību, ir privāta lieta - konferences, publikācijas - maksā no savas kabatas!, tad...

Par to 10 baļļu sistēmu pilnībā piekrītu, mācoties skolā vari censties cik gribi, bet pietiek pielaist pāris kļūdas kontroldarbā un atzīmē tev ir tikai 7, jo 8 ir MAKSIMUMS, bet pēc skalas 7 ir "gandrīz labi" ,savukārt, skolotāji lielākajā daļā darbu nemaz neparedz iespēju dabūt 9-10 balles līdz ar to centīgajiem un gudrajiem ( par kādu gribētu sevi uzskatīt es ) totāli zūd motivācija, tā nu tas ir no manas nesenās pieredzes vidusskolā...

Rakstā nav nekādas kaut cik npietnas analīzes un argumentācijas. Ir tikai 100 reiz dzirdētie spriedelējumi. Kad reiz šīs muļķības un sabiedrības muļķošana beigsies.? Žēl, ka VISC logi ir tik augstu - 6.stāvā. Tur jau sen prasās pēc kāda bruģakmeņa.

jāspēj sagatavot bērnus tām profesijām, kas Latvijā nākotnē būs vajadzīgas, lai īstenotu valsts attīstības stratēģiju. Kamēr valsts nenospraudīs ilgtermiņa vīziju, tikmēr nevar zināt, vai izglītības sistēmu veidot tā, lai sagatavotu klūdziņu pinējus vai datorspeciālistus. Jebkurā gadījumā, mūsdienu izglītības sistēma, kas balstīta uz 19. gadsimta industriālās revolūcijas darba spēka vajadzībām, diez vai ir piemērota 21. gadsimta globālas elektroniskās revolūcijas vajadzībām. Skolas priekšmetu saturu visi esam aizmirsuši un reti pielietojam dzīvē. Bez kristiskas analīzes un radošas domāšanas spējām paliksim tikai darba izpildītāj. Ķīna to ir sākusi saprast un sakarā ar to, ir sākusi ieguldīt lielus līdzekļus skolēnu radošās domāšanas attīstīšanā. Kad ķīnieši paši sāks radoši domāt un ne tikai izpildīs pasaules pasūtījumus, tad patiešām mēs redzēsim brīnumus!

Pilnīgi piekrītu par to, ka 10 ballu vērtēšanas sistēma skolās tiek pielietota draņķīgi, jo 10 var dabūt tikai par kaut ko nu superizcilu! Tā nedrīkst būt, ka par pilnīgi pareizi izpildītu uzdevumu vērtējums ir zemāks par augstāko, jo tad zūd motivācija censties! Kā lai to ieskaidro tiem, kuri sēž amatos aiz lieliem rakstāmgaldiem un ar to ikdienā nesaskaras?

Var redzeet, ka tava bolseviku paaudze ir maaceejusi tikai klausiit komandas un prasiit kriminaalsodus tiem, kas neklausa.

Bernu tiesibu aizstavji ir kapitali sagandejusi macisanos un bernu. Berns negrib neko, kas ir grutaks, un macibas ir tas. Bernu tiesibu aiztavjus vajadzetu kriminali sodit. Jo aug paaudze, kas bida tikai savas tiesibas, pienakumus nezin, un aizsuta skolotajus d.....st.

Macot matematiku skolotajam bus jastav uz galvas, tas tacu ir tik interesanti!

Manuprāt problēmas ir vairākas, un neviena no tām nav saistīta ar mācību vielas saturu kā tādu. Nr.1 - Vērtēšanas sistēma ir demotivējoša pašos pamatos. Nedrīkstētu būt tā, ka 10 var saņemt tikai par izciliem sasniegumiem un ārpusvielas zināšanām. Par jebkuru, kaut vai 2+2=4, uzdevuma pareizu izpildi bērnam ir jāsaņem augstākais vērtējums. Šī brīža sistēma nevis motivē vairāk bērniem būt izciliem (kā to cerēja sistēmas ieviesēji), bet gan normālajos bērnos iedzen kompleksus un zemu pašvērtējumu, kas savukārt noved pie nesekmības vispār. Nr.2 - sabiedrības ietekme uz bērniem. Ir jādomā kā novērst to, ka pusaudžu vidū stilīgi ir būt nesekmīgam, rupji lamāties, lietot alkoholu, pīpēt utt. Kaut gan pieļauju, ka šī problēma ir tikai pirmās problēmas (zema pašvērtējuma) sekas. Nr.3 - darba burtnīcas - ja es būtu šodienas skolēns, sūdzētu valsti tiesā, lai kompensē man ne tikai izdoto naudu, bet arī neiegūto rakstītprasmi un radošumu. Mums visiem pieaugušajiem - vecākiem, skolotājiem, un visiem citiem arī - ir kopīgi jāstrādā, lai šo jautājumu risinātu. Kamēr mēs uztversim bērnus kā mazus nejaukus radījumus, kurus mums pēc iespējas vairāk jākritizē un jākontrolē, lai no viņiem kaut kas jēdzīgs izaugtu, tikmēr mūsu bērni arī tādi nejauki būs. Mums nav bērni jālabo - mums viņi vienkārši nav jāsamaitā!!!

varbūt vajag izbeigt māžošanos ar skolnieku tiesībām, un sākt atkal vienkārši mācīties.

agrāk nebija ne datoru, ne datorspēles - grāmatu lasīšana bija vienīgā izklaide, starp aizraujošo cūku ganīšanu un kartupeļu talkām.