Izglītības ministrijas savtīgums vai tuvredzība?

Atpalicību lielā mērā ietekmē izmantotie informācijas tīkli, kam ir zems datu pārraides ātrums un vājas savstarpējās integrācijas iespējas. Atbilstošu informācijas tīklu trūkums ierobežo jaunāko zināšanu ieguvi, samazina valsts un tās akadēmisko institūciju ieguldījumu efektivitāti, apgrūtina konkurētspējīgu zinātnes un augstākās izglītības attīstību centrālajos un reģionālajos centros šodien un nākotnē. Apzinoties šo situāciju un iespējamās nākotnes prognozes, jau vairākus gadus dažādu Latvijas akadēmisko iestāžu pārstāvji ir apvienojuši spēkus un zināšanas, lai situāciju mainītu. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils universitāte, Liepājas universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija un citi zinātniskie institūti kopīgiem spēkiem mēģina sākt projektu, kurā jau tagad ir atbilstoši cilvēkresursi un materiāltehniskie resursi un kas ļautu izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai, lai Latvija varētu iesaistīties vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Lai projekts tiktu realizēts, turklāt piesaistot Eiropas Struktūrfondu naudu, par kuras neapgūšanu Latvija tik ļoti tiek kritizēta, ir izdarīts ļoti daudz. Taču ir subjektīvās intereses, kuru rezultātā labi iecerētais un faktiski jau iesāktais darbs draud apstāties. Šāgada jūlijā publiskai apspriešanai tika nodotas projekta Latvijas akadēmiskais pamattīkls aktivitātes, kas visiem šķita pieņemamas un iebildumi netika celti, taču divas dienas pirms projekta kritēriju apstiprināšanas ESF Uzraudzības padomē IZM iesniedza radikālus projekta kritēriju labojumus, kuros sākotnējā projekta izpildītāja un finansējuma saņēmēja vietā — zinātniskā institūcija vai zinātnisko institūciju apvienība — tiek piedāvāts jauns izpildītājs — Izglītības un zinātnes ministrija. Saprotams, ka projekta pieteicēji šiem labojumiem nepiekrīt. Ņemot vērā iesaistīto personu nespēju vienoties, ESF Uzraudzības padome kritēriju apspriešanu atlika uz nenoteiktu laiku. 15.oktobrī notika projekta publiskā apspriešana, kurā pusēm bija iespējas izteikties, diemžēl risinājums pagaidām nav rasts. Akadēmisko tīklu izveide un uzturēšana saskaņā ar Eiropas Nacionālo pētījumu un izglītības tīkla pamatnostādnēm jāuzņemas personām, kas ir jomas speciālisti (70% valstu darbību organizē zinātniskās institūcijas vai to dibinātas apvienības). Turklāt privātie komerctīkli ir gatavi iesaistīties tikai tad, ja tīkls, kurš attīstībā būs krietni pārāks par citiem, tiks izmantots vienīgi nekomerciāliem mērķiem. Tas ir abpusēji izdevīgs darījums — zinātniekiem ir iespējas piekļūt jaunākajām tehnoloģijām, savukārt privātstruktūrām ir iespējas nodot savu tehnoloģiju izmēģināšanu un izvērtēšanu augstākās klases speciālistiem, neapdraudot biznesa iespējas. Tas, ka IZM IT departaments, kurā ir desmit darbinieku (informācija no IZM mājaslapas), vēlas uzņemties projektu, kuru ir radījuši un kura izpilde, uzturēšana, attīstība un ilgtspēja ir iespējama tikai tad, ja tajā tiek iesaistīti zinātnieki, augstskolu mācībspēki, zinātnisko institūtu pētnieki u.c. jomas speciālisti, liek domāt, ka kaut kas nav kārtībā. Vai IZM ir izvērtējusi savas spējas un iespējas, vai apzinās savas funkcijas — kā desmit cilvēki spēs nodrošināt tik apjomīgu projektu? Kāpēc atmest to, kas paveikts, un sākt visu no nulles? Kā Izglītības un zinātnes ministrija redz šī projekta ilgtermiņa attīstību — vai, ESF finansējumam beidzoties, IZM spēs turpināt projekta attīstību, no kādiem līdzekļiem tas tiks darīts? Kā IZM ir iecerējusi veidot sadarbību ar komerctīklu pārstāvjiem, kuri šo projektu atbalsta tikai ar nosacījumu, ka tas ir, būs un paliks zinātnes un izglītības attīstībai, nevis datu pārraides iespēju pārdošanai? Kā ministrija spēs nodrošināt ātras un elastīgas atbildes uz sadarbības partneru piedāvājumiem? Nav vēlēšanās kādu apmētāt dubļiem, taču rodas aizdomas, ka IZM uz šī valstiski svarīgā projekta rēķina mēģina apiet optimizācijas procesus (varēs izveidot jaunas vakances, rezultātā štatu samazināšana tiks aizstāta ar štatu palielināšanu). Bet varbūt tā ir kārtējā shēma, ar kuras palīdzību valsts līdzekļi tiks novadīti "vajadzīgās kabatās" (ar desmit cilvēkiem būs par maz, lai šo projektu uzturētu, nevienam no šiem desmit nav atbilstošu zināšanu visās jomās, kas skar projekta attīstību, nāksies piesaistīt ntos ekspertus, kas par pakalpojumiem būs dāsni jāatlīdzina)? Vēl nesen Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā konferencē par mūžizglītību tikai runāti skaisti vārdi — mūžizglītība ir viens no sabiedrības attīstības stūrakmeņiem, cilvēki jārosina izglītoties, jāiedrošina apgūt jaunas zināšanas un tehnoloģiju iespējas, jārod veidi, kā padarīt izglītību pieejamu plašākam lokam, jāveicina dažādas izglītības formas. Ļaujot akadēmiskajām iestādēm darīt savu darbu un atbalstot šo projektu, ministrija iepriekš minētos vārdus piepildītu arī ar saturu. Ja projekta Latvijas akadēmiskais pamattīkls finansējuma saņēmējs būs akadēmiskā apvienība, tiks attīstīti integrēto mācību risinājumi, kas ļaus samazināt izdevumus un nodrošina attālākos reģionos dzīvojošiem studentiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iespēju studēt; tiks attīstīti zinātniskās izpētes sadarbības un datu apstrādes lietojumi, kas ļaus izmantot dažādus jauninājumus — virtuālās laboratorijas, režģa skaitļošanas risinājumus u.c.; tiks paātrināts bibliotēku digitalizācijas un attīstīts valsts valodas korpusa veidošanas process; IZM būs devusi iespēju pilnveidoties, atjaunoties un inovēties neskaitāmām zinātņu jomām; tiks ietaupīta valsts nauda, piesaistot ESF līdzekļus un privāto kapitālu; zinātnieki un jomu speciālisti savus zinātnes atklājumus ieguldīs Latvijas, nevis svešu valstu intelektuālajās bankās. Latvijas akadēmiskā pamattīkla idejas radītāji dibina Zinātnisko institūciju apvienību, kas kā politiski neatkarīgs veidojums spēs ilgtermiņā virzīt projektu universitāšu un zinātnieku, nevis konkrētu politisku spēku interesēs. Atbalsts Zinātnisko institūciju apvienībai ir iespēja atstāt izaugsmi universitāšu rokās, kuras, realizējot projektu, cels mūsu nacionālo kompetenci un konkurētspēju, ietaupīs valsts līdzekļus un garantēs projekta nekomerciālo būtību un ilgtspēju.