Tas nozīmētu, ka atlikusī aizdevuma daļa Latvijas kontos ienāktu nevis automātiski pēc iepriekš saskaņota grafika, kā tas ir patlaban, bet pēc pieprasījuma - kad valstij rastos reāla nepieciešamība pēc finansiālajiem resursiem.
Šis risinājums, pēc Dienas uzrunāto ekonomistu domām, būtu pareizs, jo tas Latvijai varētu izmaksāt mazāk.
Līdz šim Latvija pamatā no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) ir saņēmusi vairāk nekā pusi jeb 2,8 miljardus latu, Dienai sacīja VK pārstāve Zane Šneidere. No tiem izmantota nedaudz vairāk nekā puse jeb 1,6 miljardi latu, bet pārējā nauda noguldīta Latvijas Bankā un kalpo kā drošības spilvens, par ko jāmaksā procenti, kaut arī reāli patlaban tik liela summa nav nepieciešama.
Šogad un nākamgad paredzēts saņemt atlikušo aizdevuma daļu - 2,4 miljardus latu, un lauvas tiesa nāktu no vairākām ziemeļvalstīm. Patlaban notiek sarunas tieši par līgumu ar šīm valstīm, kuras pārstāv Zviedrija, sacīja Z. Šneidere.
SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis un Nordea bankas ekonomists Andris Strazds pieļāvuši, ka Latvijai patiešām nebūs varētu nebūt vajadzīgi visi 7,5 miljardi eiro
Visu Ilzes Zālītes rakstu "Cerētā kredītlīnija Latvijai būtu lētāka" lasiet sestdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.