Likums, kas stājās spēkā 1. jūlijā, paredzēja vecuma un izdienas
pensiju samazināšanu par 10%, savukārt strādājošo pensionāru
pensiju samazināšanu - par 70%. Tas valstij laikā no jūlija līdz
novembrim ļāvis ietaupīt 42,7 miljonus latu, liecina Labklājības
ministrijas aprēķini. Tāpat pie likuma sekām varētu ierēķināt
strādājošo pensionāru skaita samazinājumu uz pusi.
Ja Satversmes Tiesa atzīs likuma normas par nekonstitucionālām tātad spriedums būs labvēlīgs pensionāriem, iespējams iet vairākus ceļus, jo tiesa arī ieraksta termiņu, kurā likuma normas zaudē spēku. Pastāv iespēja, ka tās zaudē spēku ar to pieņemšanas brīdi, tāpat to iespējams piemērot arī atpakaļejoši, stāsta ST priekšsēža palīdze Līna Kovalevska. Tā viņa pasaka - nav izslēgta iespēja, ka valstij pensionāriem jāatlīdzina zaudējumi, kas saskaņā ar aplēsēm līdz 23.decembrim, kad ST jāpieņem lēmums, būtu vairāk nekā 50 miljoni latu. Tas gan būtu valstij finansiāli neizdevīgākais un pensionāriem izdevīgākais spriedums.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atsakās prognozēt, kādas pašreizējā finansiālajā situācijā būtu sekas, ja ST spriedums būs pensionāriem labvēlīgs. Taču jebkurā gadījumā šajā lietā ST nonākusi interesantā situācijā, jo tai jāizbalansē starp diviem aspektiem - no vienas puses ir valsts finansiālā situācija un iespējas nodrošināt pensionāriem ieturētās naudas izmaksu, bet no otras puses ir tiesiskums un nepieciešamība ievērot valsts pamatlikumu. ST «ir nonākusi diezgan lielās sprukās», norāda konstitucionālo tiesību eksperte Anita Rodiņa. Viņa pat vairās izteikt prognozes par potenciālajām ST manevra iespējām. Savukārt administratīvo un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars uzsver, ka «nevar pretstatīt Satversmi un naudu». Viņš pieļauj, ka ST kā ierasts dos kādu recepti, kā no šīs situācijas izkļūt, taču Saeima ne vienmēr šīs receptes izmantojot.