ST sola rīkoties cik vien var ātri, lai nepieļautu varbūtību, ka spriedums sekotu tikai pēc tam, kad jau būtu noticis antikonstitucionāls tautas balsojums. ST praksē jau iepriekš bijušas līdzīgas situācijas, kad nācies apturēt, piemēram, citās tiesās taisītu spriedumu izpildi.
"Tad vienkārši mēs pasakām, ka šobrīd procesam ir jāapstājas. Nenotiek tālāk uz priekšu nekas, kamēr nav Satversmes tiesas sprieduma šajā lietā," sacīja Kūtris.
Pēc tam spriedums taptu ne ātrāk kā 7-8 mēnešos, sīki un pamatīgi pētot katru juridisko niansi. "Satversme pati par sevi ir ļoti lakoniski uzrakstīta. Satversmes tēvs – profesors Dišlers, 20.-30. gados ļoti daudz ir rakstījis par šo jautājumu, [norādot], ka aiz lakonisma ir jāredz tās vērtības un gars. Un Satversmes tiesa savos spriedumos ir ļoti bieži parādījusi, ka zem viena vārda vai lakoniskā teikuma, ir samērā dziļa doma iekšā. Tāpēc tiesai jālasa visas tās interpretācijas, kādas gadu gaitā ir bijušas par konkrēto normu un, uz tā balstoties, var pieņemt šo tiesisko lēmumu," norādīja G.Kūtris.
Jāsecina, ka valdošās partijas attapušās pārāk vēlu un palaistas garām iespējas vērsties tiesās jau tad, kad par antikonstitucionālo krievu valsts valodas ideju tika iesniegti pirmie 10 tūkstoši parakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Tas netika izdarīts arī nākamajā etapā, kad Nacionālās apvienības ministri valdības sēdē protestēja pret naudas piešķiršanu otrajai parakstu vākšanas kārtai. Arī vēlāk, kad paraksti jau nonāca pie Valsts prezidenta, un kad par tiem lēma arī Saeima, nekādu oficiālu apstrīdējumu nebija.
Tagad izrādās, ka ar gaišāko prātu bijis apveltīts Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars, kurš teju vienīgais spējis paredzēt problēmu vēl būdams students, kopā ar kolēģi Jāni Plepu. Jau pirms desmit gadiem, rakstot rakstīja avīzei Jurista Vārds, Pastars saskatīja Satversmē neatbildēto jautājumu.
Piemēram, ja tauta caur parakstiem iesniedz pilnībā izstrādātu valsts budžeta projektu, ir skaidri saprotams - ja Saeima to labo vai noraida, referendumu rīkot nedrīkst. Toties par valsts valodu Satversmē ir teikts, ka referendums ir jārīko gadījumā, ja pati Saeima atbalstījusi izmaiņas valsts valodas statusā. Bet – ko darīt, ja Saeima, gluži otrādi, tādu projektu ir noraidījusi, kā tas noticis šobrīd? "Ja Saeima pieņem, ir referendums, ja Saeima nepieņem – jautājuma zīme! Te ir atslēga juridiskā šajā brīdī," skaidro Pastars.
Taču viņa atrastās problēmas risināšanai līdz pat šai nedēļai īsti nebija atsaucības ne politiķu, ne kolēģu vidū. Tagad steidzams glābiņš tiek meklēts ST. Pastars uzskata, ka referenduma apturēšana ir juridiski iespējama un varbūt arī izdosies, bet jāpatur prātā, ka tas ir faktiski pielīdzināms abortam septītajā mēnesī.
Izšķirošo "jā" pirmie ir pateikuši Nacionālā apvienība, kas arī sagatavojuši pieteikumu ST un par lēmuma pareizību pārliecinājuši arī kolēģus Vienotības frakcijā.
"Ja ir kāda kļūda juridiski izdarīta, tad ir nevis jāsamierinās, ka tagad jau referenduma datums ir izsludināts un tas ir noformēts... Ļoti labs salīdzinājums bija Raivim Dzintaram," stāsta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
"Es šo referendumu salīdzinu, piemēram, ar okupāciju, kas arī ir prettiesisks akts un šo notikumu nekā citādi kā prettiesisku aktu nevar skaidrot. Taču, ja tas notiek, mums ir jāpretojas un tieši tāpat ir arī ar referendumu," skaidro Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Manuprāt, nav efektīvāka līdzekļa, lai pateiktu skaidri ,,jā,, latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai un piedalīties referendumā. Lai būtu augsts dalības procents un mums ir ļoti skaidra atbilde – “nē” otrai valsts valodai," tā Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
"Šobrīd tas ir protesta izpausmes veids, varbūt ne labākais, bet tāds nu viņš ir un es personīgi neuzskatu par nekādu nelaimi būt kopā ar saviem vēlētājiem un saglabāt viņu uzticību labākiem laikiem," uzskata Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.