R. Kozlovskis ar drošības jomu saistīts kopš deviņdesmito gadu sākuma - dažus gadus strādājis policijā, vēlāk apsargājis valdību un Saeimu, kā arī piedalījies NATO Rīgas samita organizēšanā. Kopš 2007. gada darbu valsts pārvaldē pametis un strādājis SIA BBF Consulting, kurā viņam pieder arī kapitāldaļas 67 200 latu vērtībā.
Firma vislabāk zināma ar to, ka bijusi viesnīcas Europa City Riga projekta attīstītāja. Pats R. Kozlovskis starp saviem īpašumiem automašīnas vai nekustamos īpašumus nav deklarējis, bet norādījis, ka izsniedzis kādam 40 000 eiro aizdevumu. Viņš pats parādā palicis 60 000 eiro un 3000 latu - kā viņš norādīja Dienai, 60 000 aizdevumu esot viņam izsniegusi māsa.
Jautāts par prioritātēm, ja tiks iecelts par iekšlietu ministru, R. Kozlovskis atbild, ka pirmā prioritāte būtu sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem terorisma jomā, lai nepieļautu Norvēģijas scenārija atkārtošanos Latvijā. Šovasar labējais ekstrēmists Anderss Bērings Breivīks Norvēģijas galvaspilsētā Oslo uzspridzināja bumbu un pēc tam valdošās Darba partijas jauniešu nometnē nošāva vēl 69 cilvēkus. Otrā R. Kozlovska prioritāte būtu sabiedriskā kārtība - esot jāpilnveido valsts un pašvaldības policijas sadarbība, ieviešot šajā ziņā vienotu modeli visā valstī. Bet trešā prioritāte būtu noziedzības novēršana reģionos, kur, viņaprāt, patlaban problēmas rada lielais birokrātijas slogs.
Pēc vēlēšanām premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) izteicās, ka vēlētāju izsvītrotie jeb Saeimā neiekļuvušie viņa partijas līderi ministru amatiem netikšot virzīti. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī ZRP Vidzemes saraksta otro numuru Sandru Sondori-Kukuli.
R. Kozlovskis, kurš arī Saeimā neiekļuva, gan tajā problēmu nesaskata: «Neesmu publiski atpazīstams, arī vēlēšanu kampaņā nebiju aktīvs. [Neiekļūšana Saeimā] ir nevis vēlētāju novērtējums, bet atpazīstamības trūkums. Ja nākamajās vēlēšanās mani izsvītros, vairs uz ministra amatu nekandidēšu.» Kad no ZRP atšķēlās sešu deputātu grupa, izskanēja baumas, ka viņi kategoriski iebilduši pret R. Kozlovska kandidatūru, jo to nevēlējies apsardzes kompānijas TM Securityvadītājs Mārtiņš Tembergs. Tomēr pats R. Kozlovskis jebkādu ienaidu vai draudzību ar M. Tembergu noliedz: «Neesmu personīgi ar viņu pazīstams, ne reizi neesam tikušies.»
LIDA vadītājs A. Augustāns pret ministra amata kandidātu šobrīd noskaņots piesardzīgi un atzīst, ka neko daudz par viņu nezinot. «Šobrīd arodbiedrībai un daudziem iekšlietu darbiniekiem viņš ir lielais nezināmais. Domāju, tā būs arī viņa lielā problēma, jo policisti uz cilvēkiem no malas skatās ar lielu skepsi.»
Jautāts, ko sagaida no jaunā ministra, viņš skaidro, ka «jāizstrādā IeM attīstības stratēģija vismaz uz pieciem gadiem un vajag, lai to apstiprina arī Saeima, lai radītu vismaz kaut kādu stabilitāti. Otrais ir personāla jautājums. Neieklausīšanās iekšlietu sistēmas darbiniekos daudziem iepriekšējiem ministriem ir bijis lielais klupšanas akmens.»