Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) pavēstīja, ka abas līdzšinējās apakškomisijas ‒ Tiesu politikas apakškomisija un apakškomisija darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā ‒ ir jāsaglabā, bet otrajai no apakškomisijām jāparedz darbs arī pie Satversmes grozījumu izstrādes.
"Pilsonības likuma grozījumi jāapsver pirms skatīšanas Juridiskajā komisijā un noteikti arī Satversmes grozījumi, piemēram, par deputātu imunitāti un citi," sacīja Čepāne un piebilda, ka nākamās nedēļas laikā varētu arī kļūt skaidrs, kurus deputātus varētu deleģēt darbam šajās komisijās.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece pastāstīja, ka šīs komisijas pakļautībā esošā Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija varētu turpināt darbu arī 11.Saeimas laikā.
"Ir konceptuāls lēmums, ka būtu lietderīgi turpināt šīs apakškomisijas darbu," atzina Mūrniece un minēja, ka par tās vadību un sastāvu pašlaik vēl nav lemts, tas varētu notikt nākamnedēļ.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Romualds Ražuks aģentūru BNS informēja, ka pagaidām plānots dibināt vienu Baltijas lietu apakškomisiju, kuru pirms deviņiem gadiem dibinājis tieši Ražuks, kurš tolaik vadīja Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju.
Lai gan katrai komisijai var izveidot divas apakškomisijas, neviens deputāts nav nācis klajā ar ideju par jaunas apakškomisijas dibināšanu.
"Potenciāls ir," piebilda Ražuks.
Baltijas lietu apakškomisiju iepriekšējā sasaukumā vadīja Jānis Reirs (Vienotība), kurš ir Saeimas budžeta komisijas vadītājs. Ražuks pieļāva, ka viņš varētu būt viens no kandidātiem. Darbā apakškomisijā pieteikusies arī lielākā daļa Ārlietu komisijas deputātu, bet ne Ražuks, jo to būtu grūti apvienot ar Ārlietu komisijas vadītāja amatu.
Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka komisijas deputātiem līdz aiznākamnedēļai dots laiks izrunāt savās frakcijās, kādās formās organizēt apakškomisiju darbu, ņemot vērā arī to, ka komisijā darbojas vairāki jaunie deputāti.
10.Saeimā Sociālo un darba lietu komisijas pakļautībā darbojās Sociālās drošības apakškomisija un Sabiedrības veselības apakškomisija, un aiznākamajā nedēļā būs skaidrs, vai tās turpinās darbu līdzšinējā tematikā vai ar kādām izmaiņām. Tad arī tiks izvirzīti konkrēti uzdevumi, kas veicami apakškomisijām.
"Šajā konkrētajā gadījumā mēs nesteigsimies. Tas varētu būtu novembra beigās, kad mēs varētu lemt, kādas apakškomisijas izveidot," klāstīja Barča un piebilda, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputāti izvēlas, kurās apakškomisijās strādāt.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) pastāstīja, ka komisija par tās pakļautībā esošo apakškomisiju izveidi spriedīs trešdien, taču jau pašlaik ir nepieciešamie triju deputātu iesniegumi par līdzšinējās Sporta apakškomisijas darba organizēšanu.
Paredzams, ka tiks izveidota arī Valstiskās audzināšanas apakškomisija, par ko atsevišķi deputāti izteikuši vēlmi tādu izveidot. Paredzams, ka abu komisiju izveide varētu notikt nākamnedēļ.
Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks pastāstīja, ka Demogrāfijas politikas apakškomisiju paredzēts no Nacionālās drošības komisijas pakļautības nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārziņā. Tās paspārnē paredzēts izveidot arī jaunu Nodokļu politikas apakškomisiju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis jau iepriekš pavēstīja, ka arī šajā Saeimā plānots veidot Korupcijas novēršanas apakškomisiju. Deputāts cer, ka to turpinās vadīt Aleksejs Loskutovs (Vienotība).
Ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju Sergeju Dolgopolovu (Saskaņas centrs) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski (Zatlera Reformu partija) aģentūrai BNS neizdevās sazināties. 10.Saeimas laikā tautsaimniecības komisijas pakļautībā darbojās Dabas resursu apakškomisija, bet valsts pārvaldes komisijas pakļautībā ‒ Attīstības plānošanas un Mājokļu jautājumu apakškomisija.