Jaunās sejas Saeimā: Lai ir drosme pieņemt nepopulārus lēmumus

Kāpēc jūs nolēmāt kandidēt vēlēšanās un strādāt Saeimā? 

Tas bija vairāku apstākļu kopums – likās, ka ir brīdis, kad manas zināšanas un pieredze var būt noderīgi. Es pēc izglītības neesmu uzņēmējs, bet diplomāts, manas zināšanas ekonomikā ir veidojušās praksē, un joprojām ir sajūta, ka politikā un valsts pārvaldē ļoti trūkst cilvēku ar ilgtermiņa skatījumu uz ekonomiku. 

Vislielākais izaicinājums Latvijai ir sasniegt konkrētu labklājības līmeni 10–20 gadu laikā. Valdību problēma ir bijusi tā, ka visi skatās, kā nosēdēt krēslā, bet vajadzīga griba pieņemt lēmumus, kuru augļus varēs baudīt pēc ilgāka laika. Valdības deklarācijas ekonomikas sadaļā, kuru es izstrādāju, ir mērķis pāriet no pārdales ekonomikas uz ieguves ekonomiku. Lai valdība nedomātu, kā esošo naudu pārdalīt, bet par to, kā budžetu dubultot. Valdība ļoti daudz laika patērē Eiropas Savienības normatīvo aktu ieviešanai Latvijā, bet nav bijis konstruktīvas sarunas, ko darīt meža nozarei, pārtikas rūpniecībai, IT nozarei.

Kāpēc izvēlējāties strādāt Ilgtspējīgas attīstības komisijā? 

Vispirms izvēlējos Ārlietu komisiju, jo uzskatu, ka ārlietām būtu jāpieiet citādi nekā līdz šim. Tā ir tā sauktā lielā komisija, un tāda ir arī Tautsaimniecības komisija, bet viens deputāts drīkst būt tikai vienā lielajā komisijā. Zinu, ka par Ilgtspējīgas attīstības komisiju daži smīkņā, jo tā esot savulaik radīta speciāli, lai vienam deputātam būtu, ko vadīt, bet var izrādīties, ka šī ir viena no visbūtiskākajām Saeimas komisijām. Man liekas, ka komisijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim (Saskaņa) ir spēja redzēt lietas kopsakarībās. Komisija nopietni izvērtēs Nacionālo attīstības plānu, nosakot virsmērķi nozarēm, un domāju, ka komisijai būs nopietna nozīme arī teritoriālās reformas apspriešanā.