Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pārmetumus noraida. Viņš uzskata, ka Dz.Jaundžeikara izteikumi ir saistīti ar priekšvēlēšanu populismu.
Deputāts trešdien LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja, ka lielu informācijas daļu viņa vadītā komisija saņem tikai caur plašsaziņas līdzekļiem. Lai gan komisija pieprasot Ministru prezidentam skaidrot dažādus jautājumus, "tikko iedoti jautājumi, tā uzreiz parādās jauni". Turklāt, lai gan komisijai ir pilnvaras informāciju pieprasīt, jautājums esot, kā tas tiek izpildīts.
Dz.Jaundžeikars gan atzina, ka savulaik par Parex bankas pārņemšanu informācija prasīta arī viņa partijas biedram, toreizējam valdības vadītājam Ivaram Godmanim, bet tā neesot saņemta līdz šai dienai. Viņš tomēr atgādināja, ka V.Dombrovskis, kļūstot par valdības vadītāju, paziņojis, ka visa informācija par pārņemšanu tiks atslepenota, taču tas vēl nav izdarīts.
Deputātu bažīgu dara plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par iespējamo Latvijas Valsts mežu un citu uzņēmumu privatizāciju un ārzemnieku iecelšanu stratēģisko uzņēmumu vadītāju amatos. Kā vienu no pēdējā laika pārsteigumiem viņš minēja to, ka Parex bankas vadītājs [Kristofers Džons Gviljams] būs cilvēks, "par kuru nekad iepriekš nav dzirdēts, kas nav Latvijas pilsonis un nesaprot nevienu vārdu latviski". Runājām par šo banku
restrukturizāciju, un nevienam iepriekš nebija ne mazākās nojausmas, kas
varētu būt vadītājs, un pēkšņi mēs izlasām un interviju sniedz šis
cilvēks, sašutumu pauda politiķis.
Viņš uzsvēra, ka jebkura valsts banka ir atbildīga Latvijas valsts priekšā, un kāda varot būt atbildība cilvēkam, kas vispār ar šejieni nav saistīts un nav
pilsonis. "Šim pilsonim maz saprašanas par Latviju, viņš nevienu vārdu nesaprot latviski," klāstīja Dz.Jaundžeikars un piebilda, ka ir arī likums, kas nosaka, kādā valodā jāvada Latvijas
valsts uzņēmumi.
Deputāts arī aicināja nevērtēt par zemu Latvijas speciālistus, kuri ieņem daudzus amatus citur pasaulē, starptautiskās institūcijās. Viņaprāt, Latvijas uzņēmumi, kas ir stratēģiski valstij, ir jāvada Latvijas pilsoņiem, Latvijā izaugušiem kadriem, un viņiem vienīgajiem ir atbildība pret Latvijas valsti.
Paužot savu sašutumu par valdības rīcību, Dz.Jaundžeikars minēja, ka "mums ar visiem šiem līgumiem un slepenību ir ļoti traģiska pieredze, pēc cik gadiem izlasījām par protokolu, kas bija 1939.gadā (acīmredzot domāti Molotova-Ribentropa pakta papildprotokoli - red.), lai gan valdības pārstāvjiem saturs bija zināms". Viņš atzina, ka karaspēki neienāks un esam pasargāti, taču jautājums ir, kam pieder Latvijas pamatuzņēmumi – Latvijas Valsts meži, Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Pasts, lidosta Rīga. "Tas ir viss, uz ko valsts bāzējas."
Viņš pauda satraukumu par iespējamo privatizāciju, jo, viņaprāt, var izrādīties, ka šos uzņēmumus vairs nepārvalda Latvijas valsts, bet kādi finanšu grupējumi. Piemēram, komisiju interesējot, kāpēc darba grupā, kas izvērtē iespējamo valsts uzņēmumu privatizāciju un reorganizāciju, ir iekļaut Edvards Kušners, kurš ir ne vien Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos, bet arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks un Sorosa fonda Latvija valdes loceklis. "Bet mēs labi zinām, ka Sorosa fonds un [miljardieris Džordžs] Soross ir pasaulē viens no lielākajiem oligarhiem, kas ietekmē gan politiku, gan daudzu valstu finanšu struktūras ir sagrāvis, viņš ir tiesāts".
Dz.Jaundžeikars ar aizdomām raugās arī uz paziņojumiem par starptautiskiem konkursiem uz valsts uzņēmumu vadītāju amatiem, jo rodas aizdomas, ka "tiem, kas aizdod naudu, ir apsolīts, jo aiz tiem stāv ļoti lieli starptautiski grupējumi, ka šos uzņēmumus vajag pārņemt kontrolē". "Varbūt mūsu uzņēmumi tiek ieķīlāti kā garants, mēs nezinām."
Ir jāizvērtē, vai tā ir neizdarība vai apzināta informācijas slēpšana, atzina Dz.Jaundžeikars, kurš gan nesniedza nekādu informāciju par tālākajiem iespējamiem soļiem.
V.Dombrovskis uzskata, ka pārmetumi ir nepamatoti, jo visu informāciju, ko komisija pieprasa, valdība sniedz. Viņš arī uzsver, ka Dz.Jaundžeikaram kā komisijas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties visās valdības sēdēs, arī slēgtajās. Ja viņš neuzskata par vajadzīgu piedalīties šajās sēdēs, tad pēc tam pārmest nav pamatoti, uzskata premjers, kurš to nodēvēja par nepamatotu priekšvēlēšanu retoriku. Viņš atgādināja, ka deputāts pārstāv opozīcijas partiju.
Attiecībā uz Parex bankas vadītāju informācija neesot pieprasīta, bet par personālijām bankās nelēma valdība, bet gan akcionārs, kas ir Privatizācijas aģentūra, un attiecīgā atlases komisija, skaidroja V.Dombrovskis.
Viņš arī noraidīja pieņēmumu, ka valdība nevēlētos dot kādu informāciju komisijai.
Tāpat V.Dombrovskis teica, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka tiktu gatavoti kādi grozījumi, kas nosaka, ka lielos uzņēmumus vada ārzemnieki.