JKP priekšlikumu pensiju jomā realizācijai nepieciešami simtiem miljoni

Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 104 miljoniem eiro.

Neapliekamā minimuma palielināšana pensijām līdz 500 eiro nozīmētu, ka IIN ieņēmumi samazinātos par 50 miljoniem eiro, lēš Finanšu ministrija

Savukārt Labklājības ministrija sniegusi vērtējumu par minimālās pensijas palielināšanu. Ja palielina minimālo pensiju līdz 215 eiro, tad gadā papildus būtu nepieciešami 524 miljoni eiro, kas ietver ne tikai minimālās vecuma pensijas, bet arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājumu, invaliditātes pensijas un apdrošināšanas atlīdzības.

JKP plānā arī iekļauts priekšlikums tuvāko trīs gadu laikā palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru līdz 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Šāds pabalstu pieaugums prasītu papildu 252,7 miljonus eiro.

Lai apstādinātu straujo ārstniecības personāla aizbraukšanu, ārstu algu gada laikā JKP sola celt līdz vismaz 1700 eiro "uz rokas", bet medmāsu algas - līdz vismaz 800 eiro "uz rokas". Veselības ministrija esot norādījusi, ka ārstu algas un attiecīgi regulāro piemaksu palielinājums kopā ar sociālajām iemaksām ietekme uz budžetu ir 222,3 miljoni eiro. Savukārt medmāsu algu pieaugumam būtu nepieciešami 125,3 miljoni eiro.

JKP piedāvājumā uzsvērts, ka veselības nozares finansējums ir bijis nepietiekams un turpmākos gadus veselības finansējumam ir jābūt prioritātei valsts budžetā. Nozares finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā būtu atbalstāms mērķis.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka jau tagad ir sasniegti 4% no IKP vispārējā valdība (valsts budžets, pašvaldības, slimnīcas). Ja 4% no IKP tiktu rēķināti tikai no valsts pamatbudžeta, tad papildu nepieciešams 2019.gadā 159,4 miljoni eiro un 2020. gadā - 250,5 miljoni eiro.

JKP kā prioritāti atbalstīs 1,5% no IKP finansējuma atvēlēšanu zinātnei. Kā norāda FM, šī mērķa sasniegšanai nākamgad būtu nepieciešami 306,5 miljoni eiro.

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādīja, ka "priekšvēlēšanu solījumi tiešām ir bijuši ļoti dāsni un dārgi. Tas, uz ko šobrīd jākoncentrējas jaunās valdības veidotājiem - jāpiedāvā savs redzējums un risinājumi, kur tad tiks radīti papildu ieņēmumi. Lai programmu realizētu, jau šobrīd "ar neapbruņotu aci" redzams, ka vismaz miljards vai pat vairāk ir nepieciešams. Palielināt nodokļu slogu līdz 35% no IKP - tas arī ir programmā jau minēts. Tas nozīmē, ka kopējais nodokļu slogs tiks palielināts par 1,2 miljardiem eiro."

Savukārt saprātīga izmēra mājokļa atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa samazinātu ieņēmumus no šī nodokļa par 33 miljoniem eiro.

JKP plānā paredzēts palielināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP. Pašlaik šis rādītājs esot aptuveni 31% no IKP. Palielināt ieņēmumus par četriem procentpunktiem nozīmētu papildus iekasēt 1,2 miljardus eiro. JKP iecerējusi šādu nodokļu ieņēmumu kāpumu panākt, "ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku".

Kā ziņots, valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas šodien turpinās diskusijas par iespējamu darba plānu, ko apspriedīs arī ar FM ekspertiem.

(pievienots Danas Reiznices-Ozolas komentārs 10. rindkopā)