Jurists: iecerētā aizsargjosla ap Saeimu - pretrunā ST spriedumam
2006.gadā ST atcēla Sapulču likuma normu, kas aizliedza pasākumu rīkošanu tuvāk par 50 metriem no valsts institūciju ēkām. "Valstij ir pienākums nodrošināt ne vien to, lai sapulce, pikets vai gājiens notiek, bet arī to, lai vārda un pulcēšanās brīvība ir efektīva, proti, lai rīkotais pasākums sasniedz mērķauditoriju," norādīja tiesa.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (deleģēts no PS) trešdien bija devies vizītē uz Vašingtonu, tāpēc viņa komentāru Dienai iegūt neizdevās. AM pārstāvis Kaspars Odiņš Dienai apgalvoja, ka ministrijas uzdevums ir sargāt Saeimas drošību, tāpēc šadu grozījumu izstrādāšana esot tikai loģiska. Vaicāts, kāpēc šāds lēmums pieņemts tieši tagad, K.Odiņš to pamatoja ar nesen pieņemtajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas spēkā stājās jūnijā. Viņš gan nespēja nosaukt konkrētās izmaiņas, kas liek AM izstrādāt šādus noteikumus.
Ja valdība akceptēs AM izstrādātos noteikumus un Saeimas ēku kompleksu iekļaus to objektu sarakstā, ap kuriem nosakāma aizsargjosla, pie parlamenta sarīkot sapulci, gājienu vai piketu saskaņā ar pašreizējo regulējumu bez AM saskaņojuma būs aizliegts. MK gan jāizstrādā jauni noteikumi, kas noteiks, ka saskaņojums jāsaņem no objekta valdītāja, kas šajā gadījumā būtu Saeimas kanceleja.
Kā uzskata Latvijas Universitātes cilvēktiesību pasniedzējs Artūrs Kučs, aizliegums bez saskaņošanas ar AM vai Saeimas kanceleju ir pretrunā ar ST spriedumu. "ST spriedumā uzsvēra, ka Satversmei atbilst nevis atļauju, bet paziņošanas sistēma. Aizliegt pasākumu var īpašos gadījumos, turklāt to var pārsūdzēt tiesā, bet šajā gadījumā nav skaidrs, kāda būs procedūra, piemēram, kādos termiņos AM sniegs savu saskaņojumu," uzsver A.Kučs.
Gan A.Kučs, gan Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits atzīst, ka mērķis ierobežojumu noteikšanai ir nopietnu sabiedriskās kārtības pārkāpumu novēršana, kas ir leģitīms un atbalstāms, taču jautājums ir par samērīgumu. "Aizsargjoslas noteikšana pati par sevi nevar novērst nopietnu kaitējumu, kāds, piemēram, tika nodarīts 13.janvārī," teic M.Mits.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Dienai sacīja, ka ar viņu nekas tamlīdzīgs nav saskaņots un viņš par šādu plānu dzirdot pirmo reizi. "Policijai jābūt plānam, kā novērst kādus apdraudējumus, bet vai tāpēc jānosaka aizsargjosla... Nezinu," sacīja G.Daudze.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.