Kaimiņš pārliecināts, ka izdevies nostiprināt KPV LV

Gan šodien, gan iepriekš februārī sasauktajā partijas biedru sapulcē nebija kvoruma, tāpēc tās nebija lemtspējīgas.

Kopumā KPV LV ir 641 biedrs, no kuriem uz sestdien notikušo biedru sapulci ieradās aptuveni trešdaļa - 212 biedri. Tomēr, lai sapulce būtu lemtspējīga, bija nepieciešams, lai uz sapulci būtu ieradušies 322 biedri. Kvoruma trūkuma dēļ šī sapulce tika slēgta un izsludināts nākamās sēdes datums - 28.aprīlī plkst.11. Biedru sapulce tika turpināta "semināra formātā", taču jau bez mediju klātbūtnes, jo partijai esot nepieciešama "iekšēja saruna par jautājumiem, uz kuriem partijas biedri vēlas dzirdēt atbildes".

"To, ka partijai sapulcē nav kvoruma, var tulkot kā partijas vājumu, bet tas tā nav. Ārā ir labs laiks, ir brīvdiena, visi nav tik politizēti, lai piedalītos sapulcē," pēc sēdes žurnālistiem pauda politiskā spēka valdes loceklis Kaimiņš, piebilstot, ka daži parijas biedri, kuri nevarēja ierasties sapulce, piešķīra pilnvaras citiem kolēģiem.

Vaicāts, vai partijas biedri pārrunāja KPV LV frakcijas darbu, ņemot vērā, ka četri deputāti to ir pametuši, Kaimiņš norādīja, ka runa esot par trim, nevis četriem deputātiem.

"Šajā gadījumā ir trīs deputāti. Iveta Benhena-Bēkena pēdējā balsojumā balsoja pret Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju un balsoja par budžetu, bet Linda Liepiņa, Didzis Šmits un Karina Sprūde balsoja pret," sacīja politiķis, piebilstot, ka partija šodien nerunāja par frakcijas iekšējo disciplīnu, jo politiskais spēks sapulcē netika pārstāvēts pietiekamā daudzumā. Pati Benhena-Bēkena pēc sapulces par savām pozīcijām partijā runāt īsti nevēlējās.

Kaimiņš esot informējis partijas biedrus par nepieciešamību rīkot slēgtu frakcijas sēdi bez pieaicinātām personām. "Ja kaut ko lemjam, tad ir labi, ka to zina tikai frakcijas deputāti. Patlaban esam procesā. Saprotu, ka tas nav normāli, ja frakcijā ir pozīcija un opozīcija. Esam sapratuši, ka ir pienācis laiks rīkot vairākas frakcijas sēdes nedēļā," pauda Kaimiņš un atturējās prognozēt, kad partija varētu lemt par KPV LV opozicionāriem.

Politiķis tomēr apgalvoja, ka KPV LV frakcijas pozīciju un opozīciju vienojot partijas programma, bet atšķiras uzstādījums, kā to īstenot, - vieni to dara kā opozīcija, bet otri kā pozīcija. "Vairums ir nostājies pozīcijas pusē, jo KPV LV laiks opozīcijā ir beidzies. Mēs varam vairāk izdarīt, esot pozīcijā," pauda partijas valdes loceklis.

Partijas biedri esot interesējušies par to, kāpēc KPV LV ir iesaistījusies valdībā. Pēc Kaimiņa teiktā, pārmetumus par partijas iesaistīšanos valdībā paudis tikai retais KPV LV biedrs.

"Es saprotu, ka ieguvām protesta vēlētāju balsis, tāpēc arī tagad skaidrojam, ko darām. Iespējams, protesta vēlētājiem bija citas gaidas par to, kā strādāsim, proti, ka KPV LV kopā ar Saskaņu kopīgi darbosies opozīcijā un turpinās norādīt uz neizdarītajiem darbiem. Tomēr mēs rīkojamies pretēji, jo piedāvājam izdarīt tos darbus, par kuriem runājām. Vēlētājs saņēma kaut ko citu, nekā viņš vēlēja, bet galu galā viņa ēdiens tiks pasniegts," izteicās Kaimiņš.

Pēc KPV LV valdes locekļa paustā, pēdējos mēnešos partiju ir pametuši 30 biedri, bet septiņi tikuši izslēgti. Tajā pašā laikā partija vēl neesot pieņēmusi 30 līdz 40 iesniegumus, kuros pausta vēlme iestāties KPV LV, atliekot šo jautājumu līdz brīdim, kad būs notikusi biedru sapulce.

Šodienas sēdē partijas biedri tika iepazīstināti ar KPV LV Eiropas Parlamenta deputātu amata kandidātiem un viņu vīziju.

KPV LV pašlaik piedzīvo grūtus laikus, jo kopš Saeimas vēlēšanām partija ir piedzīvojusi šķelšanos un būtisku reitinga kritumu. Pēc vēlēšanām konfliktā nonāca divi partijas redzamākie līderi - Kaimiņš un Aldis Gobzems, kurš no partijas tika izslēgts. Šķelšanās rezultātā partijā ir izveidojušies divi flangi, viens no kuriem Kaimiņa vadībā ir iekļāvies Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā, savukārt otrs ir palicis opozīcijā.