“Tas varbūt šodien [otrdien] tikai izskanējis publiski, bet prokuratūrā tas nav jaunums. Tā nav sensācija, tā ir normāla ikdienas darba norise,” intervijā teica Ē.Kalnmeiers. Tomēr viņš apstiprina, ka pagaidām tikai šai vienai lietai uzdots veikt inventarizāciju.“Ir tāds vispārīgs jēdziens kā saprātīgi lietas termiņi. Lieta jau pietiekoši ilgi tiek izmeklēta. Es nesaku, ka ir pārsniegts termiņš, bet jebkurai krimināllietai un kriminālprocesam ir jābūt redzējumam par šīs lietas perspektīvu. Turēt lietvedībā un nezināt, ko darīsim un kāds būs iespējamais fināls, tas nav nopietns darbs,” viņš skaidroja lēmumu par inventarizācijas nepieciešamību.Ē.Kalmeiers iebilst, ka šo procesu dēvē par stipendiātu lietu. “Šis nosaukums stipendiātu lieta, nezinu, kurš šo terminu ir izgudrojis, katrā ziņā es neesmu tā autors. Tas ir nekorekts izteiciens, formulējums, jo tādas lietas atsevišķi nav. Tiek izmeklēti iespējamie finanšu maksājumi, līdzekļu pārskaitījumi, kas veikti atsevišķām personām un organizācijām, bet nevaru nosaukt nevienu konkrētu personu vai organizāciju. Šī tēma ir plaši atspoguļota medijos, pieņēmumu formā nosauktas visas iespējamās personas, bet es vēlreiz uzsveru – pieņēmuma formā.” Ē.Kalnmeiers ir uzdevis izvērtēt lietu, tās apjomu un iespējami perspektīvos un neperspektīvos virzienus, sastādīt darba plānu, un “tālāk var risināt jautājumu par darba optimizāciju”. Pēc viņa uzsvērtā, pašreizējais apjoms un piesaistīto cilvēku skaits nenodrošina kriminālprocesa norisi saprātīgā laika termiņā. Esot jātiek skaidrībā par kādiem jautājumiem izmeklēšana būtu turpināma un par kādām lieta ir izbeidzama, kā to nosakot likums. Vienkāršotā terminoloģijā to nosaucu par lietas inventarizāciju, teica ģenerālprokurors. Prokuratūrai esot zināmas problēmas ar šīs izmeklēšanas grupas nodrošināšanu, ar kompetentiem cilvēkiem, kas spētu izmeklēt šāda veida lietas. “Ir jāizšķiras - vai varam kopumā nest šo nastu tālāk, vai tā jāsadala smalkākās daļās, bet daļās, kam nav nozīmes, kas nesatur kriminālas nodarījuma pazīmes, ir vienkārši jāizbeidz. Ir jānošķir nost apjomi, kuri tikai mums traucē, bet jāturpina darbs pie tā, kur nepieciešams turpināt,” viņš teica.Ē.Kalnmeiers pats nav iepazinies ar šīs lietas materiāliem un nav arī noteicis termiņus, kādā veicama inventarizācija. “Atvainojos, bet mana darba slodze nedod iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem, dot kādus norādījumus un lemt. Es vēlreiz uzsveru – ka nav tādas stipendiātu lietas.” Viņš “lieliski apzinājies”, ka paziņojot par inventarizāciju, radīs sabiedrībā spekulācijas – ka tā ir samaksa par ievēlēšanu. Taču Ē.Kalnmeiers uzsvēra, ka lēmumu pieņēmis patstāvīgi. “Bet atvainojiet, ja man jābaidās no šādām nepamatotām aizdomām, tad jau šeit vispār nedrīkst strādāt. Es neesmu pieclatnieks, lai katram izpatiktu. Viennozīmīgi, darba optimizācija nenozīmē kādam kādus pakalpojumus vai parāda atstrādāšana. Pilnīgi un noteikti.”
Jau rakstīts, ka tā sauktajā Ventspils stipendiātu lietā ir aizdomas par iespējamu varas pirkšanu Latvijā. Dienas
līdz šim pētītais liecināja, ka laikā no 2001. līdz 2006.gadam
politiskiem mērķiem no, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga
pārraudzītās melnās kases aizplūduši vairāk nekā septiņi miljoni dolāru.
No pie varas joprojām esošajām partijām starp tā sauktajiem
stipendiātiem, iespējams, atrodamas tādas partijas kā ZZS, TB/LNNK, kā
arī LPP/LC. Daļa lietas materiālu nesen publiskoti interneta vietnē rokasgramata.com.