Kāpēc nepietiek ar ētikas kodeksu?

Kāpēc tā, ja šis kodekss, neskatoties uz dažām Delnas norādītajām neprecizitātēm, atbilst šāda veida dokumentu labākajiem paraugiem? Attieksmes vaina Manuprāt, galvenā problēma — šeit nepietiek tikai ar dažādu normatīvu sacerēšanu. Galvenā problēma ir kopīgajā attieksmē. Ja šī attieksme par ētikas un pretkorupcijas jautājumiem daudzu vadošo amatpersonu vidū svārstās no skeptiskas līdz vienaldzīgai, ja ne sabiedrībai, ne zemākā ranga domes darbiniekiem nav nekādas pārliecības par augstāko amatpersonu godīgumu, tad arī ētikas kodekss var pārvērsties pat ne par formālu dokumentu, bet pat farsu. Par šādu situāciju liek domāt gan plašsaziņas līdzekļos apspriestie, gan Delnas pētījumā minētie dīvainie deputātu balsojumi, cilvēku ar sliktu reputāciju pieņemšana darbā augstos amatos un citi fakti. Šādā gadījumā arī cerēto nedos cita veida reglamentācija — ne lobētāju reģistrācija, ne sīko dāvanu saņemšanas detalizēti aizliegumi. Savukārt ētikas kodeksa noliedzēju vairākums nebūt nav potenciālie kukuļņēmēji, bet gan darbinieki, kuri paši nebūt nav iesaistīti kādās nelikumīgās darbībās, bet vairāk vai mazāk nojauš, kā šīs shēmas tiek kārtotas, un necer kaut ko izmainīt. Vai iepriekš minētais nozīmē, ka pretkorupcijas komisijas darbam domē nav nozīmes? Domāju, ka tā ir klasiskā diskusija, kas radies pirmais — vista vai ola. Šajā gadījumā vispirms ir radīts tiesiskais ietvars un to ir jāturpina attīstīt. Atlikušajā Rīgas domes esošā sasaukuma darbības laikā vēl vajadzētu pagūt gan nostiprināt pretkorupcijas komisijas lomu un funkcijas Rīgas pašvaldības nolikumā, gan reglamentēt lobēšanas kārtību, papildinot ētikas kodeksu. Savu artavu korupcijas novēršanā dos arī jau paveiktie pasākumi — daudzu līdz šim nepietiekami reglamentētu procedūru noteikšana domes departamentos, plašāka informācija sabiedrībai mājaslapās, iekšējā audita sistēmas centralizācija un memorands sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. Pat ja attieksme domes darbiniekiem nav būtiski mainījusies, šie pasākumi kaut kādā mērā apgrūtina korupcijas iespējas. Savukārt jauna attieksme ir iespējama tikai pēc vēlēšanām. Pašreizējam domnieku sastāvam neizdosies pārliecināt ne sabiedrību, ne arī ierindas darbiniekus.Varu saplūšana Tomēr Delnas pētījums atklāja ne tikai morālo, bet arī institucionālo ietvaru korupcijai Rīgas domē, un tā ir lēmējvaras un izpildvaras saplūšana. Problēmas pilnīgam atrisinājumam nepietiek tikai ar domes regulējumiem — jāmaina arī likumi, tomēr domes vairākums visu šī sasaukuma laiku ir izvairījies no risinājumu meklēšanas, kaut arī risinājumi jau 2005.gadā tika piedāvāti auditorfirmas Ernst&Young pētījumā. Tātad ir nepieciešams strikti nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, šīs nodalīšanas variantus šajā rakstā neapskatīšu, bet tie ir analizēti dažādās publikācijās. Tiesa gan, tikai ar lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu nepietiks — vajadzēs veikt detalizētus funkcionālos auditus, lai sakārtotu daudzos gados uzbriedušo neefektīvo institucionālo sistēmu. Nepieciešams arī būtiski samazināt administratīvu aktu pieņemšanu domes deputātu līmenī — absolūts vairākums domē šobrīd balsojamo jautājumu ir nebūtiski un būtu deleģējami izpildvarai, šādi arī paātrinot lēmumu pieņemšanu. Deputātiem savukārt daudz vairāk laika būtu jāvelta stratēģiskiem jautājumiem, kas tagad bieži paliek pietiekami neizdiskutēti. Strikti ierobežojama deputāta amata savienošana ar darbu domes izpildinstitūcijās. Te iespējami divi risinājumi — vai nu samazināt deputātu skaitu Rīgas domē un paredzēt profesionālu domnieka amatu ar līdzīgiem amatu savienošanas ierobežojumiem kā Saeimas deputātiem (šajā variantā pieļaujams plašāks domē izskatāmo jautājumu loks), vai arī, nemainot deputātu skaitu, apmaksas kārtību un pieļaujot amatu savienošanu (izņemot domes izpildinstitūcijās), atstāt deputātu ziņā nozīmīgākos stratēģiskos jautājumus, organizējot domes un komiteju sēdes pēc darba laika, lai netraucētu deputātiem strādāt pamatdarbā. Diemžēl amatu savienošanas ierobežojumi abos gadījumos prasa likumdošanas izmaiņas, tādēļ problēma vismaz daļēji paliks arī nākamajā domes sasaukumā. Vēl viena problēma — deputāti bieži aizmirst, ka īstenībā viņi ir nevis domes funkcionāri, bet gan vēlētāju pārstāvji. Tāpēc arī lietderīgi būtu papildu nozaru komitejām izveidot deputātu teritoriālās komitejas atbilstoši pašreizējam iedalījumam priekšpilsētās vai citādi — atbilstoši mikrorajoniem. Tad deputāti varētu detalizētāk iedziļināties attiecīgās teritorijas problēmās, arī iedzīvotājiem būtu labāk zināms, pie kura deputāta iet ar savu problēmu.Vēlētāju iespējas Šobrīd rīdziniekiem ir labas iespējas pašiem piedalīties šo jautājumu risināšanā — gan izmantojot Rīgas domes un nevalstisko organizāciju memorandā paredzētās plašākās līdzdalības tiesības, gan arī izmantojot domes vēlēšanas. Uzdodiet potenciālajiem kandidātiem šādus jautājumus — vai jūs atbalstīsiet lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu Rīgas domē? Vai jūs nepieļausiet savu ievēlēto pārstāvju vienlaicīgu atrašanos lēmējvarā un izpildvarā, pat ja likums to neaizliegs? Vai jūs nodrošināsiet, ka darbinieki izpildvaras amatos tiek pieņemti konkursa kārtībā, nevis atbilstoši citiem kritērijiem? Saņemot pozitīvas atbildes uz šiem jautājumiem, drošības pēc pārjautājiet, vai minētais attiecas arī uz Rīgas brīvostas valdi. Atbildes uz šiem jautājumiem lielā mērā noteiks pretkorupcijas pasākumu perspektīvu nākamā sasaukuma domē.