Karnīte: nevis valsts, bet valdība ir bankrotējusi

Karnīte uzskata, ka valdība nav spējīga veikt prognozes, pildīt solījumus, kā arī runāt ar sabiedrību. Pieņemtos lēmumus eksperte vērtē kā "ekonomiku graujošus", kuri radīs sabiedrībā šoku. Tā vietā viņa piedāvā valdībai gūt lielāku ietaupījumu valsts sektorā.Mazāk skarbs savos izteikumos bijis_ DnB Nord bankas_ ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, tomēr arī viņš kritiski vērtē valdības lemto. Viņš neapšauba izvēli pēdējo nākamā gada budžeta projekta korekciju īstenot ar nodokļu palielināšanas palīdzību, taču pats būtu nodokļus palielinājis citādi. Pēc eksperta domām, galvenajam papildus ieņēmumu avotam bija jābūt nekustamā īpašuma nodokļu bāzes paplašināšanai, apliekot mājokļus ar likmi, kas ir augstāka par noteiktajiem simboliskajiem 0,1% līdz 0,3% no kadastrālās vērtības gadā."Nekādā gadījumā nevajadzēja palielināt nodokļus, ar kuriem apliek darba algas, jo tie jau mūsu valstī ir salīdzinoši augsti. Vienīgais izņēmums varēja būt tā saucamo attaisnojamo izdevumu atcelšana, jo tā saistīta ar salīdzinoši lieliem administratīviem izdevumiem un laika tēriņu šīs iespējas izmantotājiem. Taču tieši to valdība neizdarīja. Viens no saprātīgas nodokļu sistēmas pamatprincipiem ir zemas likmes, bet minimāls dažādu izņēmumu skaits, tātad maksimāla vienkāršība," skaidroja Strautiņš._DnB Nord bankas_ ekonomikas eksperts ir pārliecināts, ka visnepareizākais solis ir uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšana līdz 25% tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz piecus miljonus latu. "Šādi nākamgad varēs iekasēt ļoti nelielu summu, jo gandrīz nevienam uzņēmumam šādas peļņas nebūs, bet tas būtiski sabojās priekšstatu par Latviju kā vietu investīciju veikšanai. Pat ja šī norma tiek drīz atcelta, nenoteiktība saglabāsies un uzņēmumi tagad "ierēķinās" risku, ka likme var atkal mainīties," vērtēja eksperts.Strautiņš uzskata: nevar prasīt, lai valdība strauji nemainītu nodokļu politiku, jo tā nedarbojas statiskā, prognozējamā vidē. Taču, ja valdība būtu jau sākotnēji iestrādājusi piesardzīgākus pieņēmumus, tad nebūtu bijusi nepieciešamība veikt izmaiņas pēdējā brīdī. "Process būtu labāks, ja realitāte tiktu atzīta ātrāk," sacīja Strautiņš. Tiesa gan, valdībai būtu vieglāk to darīt, ja sabiedrība labāk apzinātos reālo situāciju, tās iespējas un riskus.Kā vēstīts, Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē panācis vienošanos par papildu nodokļu palielinājumiem, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu trūkstošos 57,4 miljonus latu. No 23% līdz 26% iecerēts palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi. Tāpat valdība vienojās ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli, kā arī palielināt ikgadējo transportlīdzekļu nodevu. Uzņēmumu peļņai, kura pārsniedz piecus miljonus latu, tiks piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% apmērā (patlaban šī likme ir 15%).Kapitāla pieaugumam tiks piemērota 15% nodokļa likme, bet dividendēm un procentu maksājumiem - 10% likme. Lielākā likme pārsvarā tiks attiecināta uz spekulatīviem nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. No nākamā gada vidus tiks ieviests nodoklis dabasgāzei, kura tiek izmantota kā kurināmais. Šādi valsts budžets tiks papildināts ar pieciem miljoniem latu.LETA vēsta, ka valdība piektdien vakarā par nodokļu palielinājumiem lēmusi strauji un diezgan haotiskā gaisotnē. Apmēram stundu ilgās koalīcijas partiju sanāksmes dalībnieki medijiem klāstījuši atšķirīgus viedokļus par pieņemtajiem un atliktajiem lēmumiem, bet oficiālās amatpersonas komentārus solīja vēlāk. Uzreiz pēc partiju tikšanās sākās ārkārtas valdības sēde, kurā tika skatīti vairāki nākamā gada budžetu pavadošie likumprojekti. Sēdes laikā ierēdņu savstarpējās diskusijas zālē reizēm bija tiks skaļas, ka premjeram Valdim Dombrovskim (JL) pat vairākas reizes nācās vērsties pie klātesošajiem, prasot klusumu un piedraudot ar stingrāku iekšējās kārtības noteikumu ieviešanu.Pēc gandrīz pusotras stundas darba jautājumu izskatīšana tika pabeigta un Dombrovskis paziņoja par divu minūšu pārtraukumu, pēc kura valdība lemšot par papildus ieņēmumu nodrošināšanu. Pēc finanšu ministra Einara Repšes (JL) ierosinājuma, žurnālisti šajā sēdē nevarēja piedalīties, bet jau pēc desmit minūtēm aiz slēgtām durvīm sēde bija beigusies un valdības pārstāvji paziņoja par tajā pieņemtajiem svarīgajiem lēmumiem, vēsta LETA.