Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Ķīlis: brīdis, kad pēdējais latvietis nodzēsīs gaismu lidostā, nepienāks

Esmu pārliecināts, ka tas brīdis, kad pēdējais latvietis nodzēsīs gaismu lidostā, nepienāks nekad, tā intervijā žurnālam _SestDiena _saka sociālantropologs, Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis.

Kopumā intervijā viņš visai pesimistiski iezīmē situāciju Latvijā, taču uz žurnālista teikto, ka argumentu par labu dzīvošanai Latvijā paliek arvien mazāk, izsaucas: "Nebūt ne!".

R.Ķīlis atzīst, ka, vadīdams stratēģiskās analīzes komisiju, ir kļuvis pesimistiskāks - iepriekš viņš bija domājis, ka pozitīvas izmaiņas ir iespējamas ātrāk. "Cerēt, ka dažu gadu laikā notiks izmaiņas, ja tikai iespringsim, ir naivi. Attiecībā uz vēlēšanām tas nozīmē vienu: negaidi, ka šāgada vēlēšanas nesīs revolucionāras izmaiņas. Kamēr katrs latvietis pēc kārtas uzkāpj uz grābekļa, paiet laiks," klāsta sociālantropologs. Tāpat viņš secina, ka "mēs tā pa īstam neesam dabūjuši ar slapju lupatu pa seju". Proti, mūs palīdzēja izcelt ārā no brūkošas sistēmas un pēc tam mierīgi paglāba no globalizācijas ar ES un NATO drošības spilvenu.

Viņš arī atzīst: nekur zvaigznēs nav rakstīts, ka Latvija turpmāk dzīvos labāk. "Šis stāsts nav par neizbēgamu progresu, bet, iespējams, par regresu un stagnāciju," saka R.Ķīlis. Tāpat sociālantropologs pauž bažas, ka nevienlīdzības dēļ izzudīs arvien vairāk apdzīvotu vietu - 20 laikā varot pazust puse Latvijas apdzīvoto vietu.

Tomēr intervijas beigās viņš uzsver, ka te ir "forši cilvēki, ļoti kvalitatīva daba". "Esam maza tautiņa, kurai tomēr ir sanācis iegūt gan savu valsti, gan tikt ES, izķepuroties līdz 50 turīgākajām pasaules valstīm. (...) Mēs esam riktīgi labā situācijā. Nevajag tikai domāt, ka te būs paradīze zems virsū un visi dzīvos vienlīdz labi," norāda R.Ķīlis, kurš uzskata, ka latvieši varētu būt mazas un izcilas nācijas piemērs, kas no mazuma var uztaisīt konfekti.

Visu interviju ar R.Ķīli - arī par to, vai krīze, viņaprāt, iestājas jebkurā laulībā, un kas viņam ir noslēpums latviešos - lasiet žurnālā SestDiena.

Top komentāri

pesimists
p
Pienāks gan! Aptuveni 2030.gadā latvieši skaitliski jau būs mazāk par miljonu un pēc tam sāksies ļoti strauja latviešu skaita samazināšanās un sajaukšanās ar Latvijā uz dzīvi atbraukušajiem imigrantiem no visas pasaules (darbaspēks jau būs vajadzīgs!) un nav skaidrs kāda ādas krāsa būs pēdējam latvietim. Tam droši vien būs nepieciešami kādi 100 gadi. Bet pa vidu, kad aizvien vairāk te ieplūdīs imigranti, mums latviešiem krievi liksies kā miesīgi brāļi, jo viņi visādā ziņā daudz no mums neatšķiras un arī piebružājas mums kopā dzīvodami. Šajā zinā gribu atgādināt padomju laika statistiku: - uz 1914.g. latvieši un uzbeki bija skaitliski gandrīz vienādā līmeni, bet, ja nemaldos 1980-jos gados uzbeki jau pārsniedza 20 miljonu robežu un t.s. " Uzbekijas lietu" izprovocēja tas, ka šīs tautas pašapzina bija tiktāl izaugusi, ka sagādāja pamatotu uztraukumu politbirojam (tur bija daudz un dažādas izpausmes, bet ne jau te tas izklāstams). Bet Tajā pašā laikā mēs skaitliski esam tur, kur esam un šajos aptuveni 100 gados neesam spējuši nodrošināt savu skaitlisko izaugsmi - tieši otrādi mūsu skaits visai strauji sarūk. Manu pieņēmumu lielā mērā nostiprina arī tas, ka jau šolaik mēs lielā mērā zaudējam savu nacionālo kultūras identitāti - aizstājot to ar visas pasaules kultūras gružiem (A.Brigadere 1930-jos gados lietoja "Eiropas kultūras gruži". Aizņēmos.). Bet tautu izzušanas vēsture pārliecinoši norāda uz to, ka tautai, zaudējot savu kultūras identitāti, tā iet bojā. Un, visbeidzot, arguments, kas norāda uz mūsu nolemtību ir tas, ka mēs daudzos izšķirīgos jautājumos gremdējamies pagātnē, nevis nākotnē. Mēs nespējam saredzēt savu nākotni kā prioritāti un daudzas norises ar kurām mēs saskaramies uztveram naidīgi, tuvredzīgi un pasīvi, piemēram, globalizācija - mēs vienmēr esam bijuši globalizācijas objekti nevis subjekti un uztveram to kā lielu kārtējo nelaimi, kas gāžas pār mums, un, nedomājam, kā to pēc iespējas labāk izmatots savas nēkotnes labad. Principā, globalizācija nav nekas jauns - tikai tās mērogi neticamā ātrumā mainās un pieaug. Mēs lēnā gaitā esam globalizējušies no ciltīm par tautu, piedzīvojuši reliģiju globalizāciju, preču ražošanas un apmaiņas globalizāciju, utt. Bet šolaik kā izzūdoša nācija neredzam sevi šajā galvu reibinošajā globalizācijas procesā un zaudējam aizvien dziļāk savu ticību savai nākotnei. Bet bez ticības nav ne uzplaukuma, ne nākotnes.
labvēle
l
Nebūs jau ko izslēgt - gaisma jau sen par nemaksāšanu būs atslēgta...
ists latvietis
i
Pedejam latvietim Rigas lidosta janodzes gaisma un atsleedzinas janodod Krievijas vestniekam.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas