Kopumā intervijā viņš visai pesimistiski iezīmē situāciju Latvijā, taču uz žurnālista teikto, ka argumentu par labu dzīvošanai Latvijā paliek arvien mazāk, izsaucas: "Nebūt ne!".
R.Ķīlis atzīst, ka, vadīdams stratēģiskās analīzes komisiju, ir kļuvis pesimistiskāks - iepriekš viņš bija domājis, ka pozitīvas izmaiņas ir iespējamas ātrāk. "Cerēt, ka dažu gadu laikā notiks izmaiņas, ja tikai iespringsim, ir naivi. Attiecībā uz vēlēšanām tas nozīmē vienu: negaidi, ka šāgada vēlēšanas nesīs revolucionāras izmaiņas. Kamēr katrs latvietis pēc kārtas uzkāpj uz grābekļa, paiet laiks," klāsta sociālantropologs. Tāpat viņš secina, ka "mēs tā pa īstam neesam dabūjuši ar slapju lupatu pa seju". Proti, mūs palīdzēja izcelt ārā no brūkošas sistēmas un pēc tam mierīgi paglāba no globalizācijas ar ES un NATO drošības spilvenu.
Viņš arī atzīst: nekur zvaigznēs nav rakstīts, ka Latvija turpmāk dzīvos labāk. "Šis stāsts nav par neizbēgamu progresu, bet, iespējams, par regresu un stagnāciju," saka R.Ķīlis. Tāpat sociālantropologs pauž bažas, ka nevienlīdzības dēļ izzudīs arvien vairāk apdzīvotu vietu - 20 laikā varot pazust puse Latvijas apdzīvoto vietu.
Tomēr intervijas beigās viņš uzsver, ka te ir "forši cilvēki, ļoti kvalitatīva daba". "Esam maza tautiņa, kurai tomēr ir sanācis iegūt gan savu valsti, gan tikt ES, izķepuroties līdz 50 turīgākajām pasaules valstīm. (...) Mēs esam riktīgi labā situācijā. Nevajag tikai domāt, ka te būs paradīze zems virsū un visi dzīvos vienlīdz labi," norāda R.Ķīlis, kurš uzskata, ka latvieši varētu būt mazas un izcilas nācijas piemērs, kas no mazuma var uztaisīt konfekti.
Visu interviju ar R.Ķīli - arī par to, vai krīze, viņaprāt, iestājas jebkurā laulībā, un kas viņam ir noslēpums latviešos - lasiet žurnālā SestDiena.
pesimists
labvēle
ists latvietis