Par to trešdien Latvijas Pašvaldību savienības domi informēja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V).
Ministre uzsvēra, ka galvenais ir nodrošināt mūzikas un mākslas skolu plašu pieejamību, lai sekmētu radošas personības veidošanos, veidotu nacionālās valsts identitāti un uzturētu Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktību un kvalitāti.
Vienlaikus KM sola nodrošināt talantu-izcilību atlasi un sekmēt viņu profesionālo virzību un radošo izaugsmi.
Savas vadītās ministrijas izvirzītos mērķus ministre Ēlerte pamatoja arī ar vecāku aptauju par to, kas ir būtiskākie bērnu ieguvumi, mācoties mākslas vai mūzikas skolā. 6033 respondenti bija atbildējuši, ka mūzikas vai mākslas skola attīsta bērnu par radošu un patstāvīgu personību. 5633 aptaujātie par svarīgāko norāda iespēju profesionāli apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli, 3988 - iespēju mācīties pie profesionāliem pedagogiem - radošām personībām, 2811 - vispusīgas izpratnes par mūziku un mākslu veidošanu un tikai 480 - iespēju iemācīties zīmēt, gleznot, veidot.
Patlaban Latvijā ir trīs akadēmijas un viena profesionālās augstākās izglītības mācību iestāde, 16 profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes un 142 pašvaldību mūzikas un mākslas skolas.
Kultūras ministre Ēlerte uzsvēra, ka reforma nepieciešama arī tāpēc, ka pašvaldību mūzikas un mākslas skolās mācās tikai 9,59% vispārizglītojošo skolu audzēkņu vecumā no septiņiem līdz 19 gadiem. 2010./2011.mācību gadā bija 21 682 audzēkņi.
Tikai 10% jeb 117 mūzikas skolu absolventi un 25% jeb 142 mākslas skolu absolventi turpina izglītību mūzikas un mākslas vidusskolā. Samazinās arī absolventu skaits: 2007./2008.mācību gadā bija 2032 absolventi, 2009./2010.gadā - 1954 absolventi.
Kultūras ministre Ēlerte aicināja pašvaldību vadītājus vairāk iesaistīties kultūrizglītības attīstībā ne tikai ar finansējumu, bet arī ar sadarbību, definējot vietējās vajadzības un ietverot kultūrizglītību novada attīstības plānošanas kontekstā.