Par pieprasījumu vēl būs jālemj Saeimai.
Komisijas sēdē viens no pieprasījuma parakstītājiem, deputāts Juris Viļums (LRA) akcentēja, ka nav mērķtiecīgi strukturētas darbības Latgales atbalstīšanai. Viņš norādīja, ka deputāti aicina neveikt tik lielu minimālās algas kāpumu, kāds ir pašlaik paredzēts, lai nepalielinātu bezdarbu un lai cilvēki nepamestu reģionu.
Politiķis gan reizē arī pauda, ka negrib īpašu attieksmi pret Latgales reģionu, bet, lai iedzīvotājiem būtu iespēja uzturēt savu ģimeni. Viņš arī skaidroja, ka deputāti iestājas arī par neapliekamā minimuma palielināšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts gan pauda, ka pieprasījumu parakstījušie deputāti zināmā mērā vēlas nostādīt Latgales iedzīvotājus sliktākā situācijā. Viņš skaidroja, ka, šādi rīkojoties, iedzīvotājiem būs mazāka pirktspēja, kas nepalīdzēs reģiona uzņēmējiem.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka norādīja, ka, ņemot vērā atvieglojumus, ko veido neapliekamais minimums personām ar apgādājamajiem, cilvēkiem ar maziem ienākumiem zūd iespēja izmantot visus šos atvieglojumus izmantot. Līdz ar to nav jēgas no vēl lielākas neapliekamā minimuma celšanas, ko cilvēki ar maziem ienākumiem nevarēs izmantot.
Kā ziņots, pieprasījumu parakstījuši deputāti Juris Viļums (LRA), Ivars Brīvers (LRA), Silvija Šimfa (NSL), Arvīds Platpers (NSL), Varis Krūmiņš (LRA), Rihards Melgailis (LRA), Aivars Meija (NSL), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Edvards Smiltēns un Mārtiņš Šics (LRA).
Parlamentārieši pieprasa līdz 2017.gada decembrim valdībai izstrādāt kārtību, kas nosaka īpaši atbalstāmā reģiona statusu Latgales plānošanas reģiona teritorijai un pēc nepieciešamības arī novados ārpus tā. Šāds lēmums jāpieņem ar mērķi, lai reģistrētā bezdarba līmenis samazinātos līdz 10% un tiktu noteikti nodarbinātības veicināšanas pasākumi.
Viens no šiem pasākumiem paredzētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu noteikt vismaz 430 eiro apmērā.
Vairāki no iesniedzējiem ir no Latgales ievēlētie deputāti, kas vērš uzmanību, ka novada iedzīvotājiem nebija iespējas paust viedokli par minimālās algas paaugstināšanu līdz 430 eiro. Biznesa jomas pārstāvji ir uzsvēruši, ka šāds paaugstinājums vēl vairāk apdraud nodarbinātību reģionā.
Gandrīz puse no Latgales lielākajiem ražošanas uzņēmumiem strādāja ar negatīvu vai minimālu peļņu. Šādos apstākļos minimālās algas paaugstināšanas dēļ paredzamais darbaspēka izmaksu kāpums par 13%, kas paredz darbadevēja izmaksu pieaugumu no 470 un 534 eiro, nav paceļams, uzsver politiķi.