Konkursu uz KNAB priekšnieku vēlas padarīt obligātu

Lai arī pati nostāja, ka KNAB šefs jāizvēlas atklātā procedūrā, ir apsveicama, eksperti grozījumu darba variantam velta arī kritiskus vārdus un norāda uz kļūdām, no kurām vajadzētu izvairīties. "Lai tas pretendents, ko komisija izvēlas, tiešām tiek virzīts uz Saeimu," uzsver sabiedriskās politikas centra Providus eksperte Iveta Kažoka, atgādinot, ka 2004.gadā konkursā visvairāk punktu ieguva Juta Strīķe (tagadējā KNAB priekšnieka vietniece), bet apstiprināšanai Saeimā valdība tomēr izvēlējās virzīt Alekseju Loskutovu, par kuru bija nobalsojis mazāks skaits komisijas locekļu. Kā vēlāk atklāja pats A.Loskutovs, pirms apstiprināšanas amatā viņu "testējuši" arī politikā ietekmīgi oligarhi. Pašlaik KNAB likumā paredzēts, ka priekšnieka atlasei var rīkot konkursu, taču tas nav obligāti. Uz šo nepilnību jau agrāk norādījis ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tomēr attiecīgi grozījumi caurspīdīgas priekšnieka izvēles procedūras ieviešanai vēl nav veikti. Grozījumiem, kas paredz obligāti rīkot konkursu, atzinīgu vērtējumu devusi Tieslietu ministrija (TM). Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) iepriekš izteicies, ka šāda atlases kārtība, kas būtu pēc iespējas mazāk politizēta, būtu vēlama. Premjera birojā sagatavotajā versijā konkursa organizēšana iztirzāta detalizēti, nosakot - pretendentu atbilstību izvērtē valdības izveidota komisija. Tajā darbojas tikai nepolitiskas personas: visu triju valsts drošības iestāžu vadība - drošības policijas (DP) priekšnieks, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks, kā arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un Valsts policijas priekšnieks. Atsevišķs likuma pants paredzēts ģenerālprokurora lomai pretendentu atlasē - viņam jāpārbauda, vai pretendenti atbilst likumam. Kā skaidro premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds (LPP/LC), valdībai neizdosies iegūt sabiedrības uzticību, ja pretendentu atlase notiks nevis pēc profesionālas atbilstības, bet pēc politiskām interesēm. I.Kažoka aizrāda, ka šāda konkursa komisija kvalitatīvi atšķiras no 2004.gada komisijas, kad tajā darbojušies arī NVO pārstāvji. Šajā redakcijas variantā balsstiesības nav paredzētas arī ģenerālprokuroram (G.Bērziņš gan darīja zināmu, ka TM sagatavojusi grozījumus, kuros ģenerālprokuroram paredzēts jautāt viedokli par pretendenta atbilstību). Nav saprotams, kāds sakars ar KNAB darbību būtu MIDD vai pat SAB - drīzāk komisijā vajadzētu iekļaut, piemēram, Tiesībsargu vai valsts kontrolieri, uzskata I.Kažoka. Savukārt sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne aizrāda, ka konkursa rīkošana pati par sevi nenodrošina, ka tajā piedalīsies labākie un kvalitatīvākie kandidāti, tāpēc vajadzētu būt mehānismam, kā "uzrunāt" piemērotākos pretendentus. Pretējā gadījumā arī konkurss neizslēdz "lielākā kretīna" izvirzīšanās iespēju - lai to novērstu, komisijas sastāvam jābūt tik pārliecinošam, lai iedrošinātu arī tos, kurus no kandidēšanas varētu atturēt KNAB jautājuma īpašais jutīgums un gaidāmā sīkā izvētīšana. Grozījumu projekts vēl jāapspriež valdībā, kā arī Saeimā, līdz ar to pašlaik grūti prognozēt, pēc cik ilga laika tas varētu iegūt likuma spēku. Tomēr ātrāku risinājumu piedāvāt nav iespējams, jo 1.jūlijā stājas spēkā jaunais Ministru kabineta iekārtas likums - tajā valdībai vairs nav paredzētas pilnvaras izdot normatīvos aktus (tātad arī noteikumus KNAB priekšnieka atlases konkursa rīkošanai), ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts, skaidroja E.Ikvilds. Gadījumā, ja jau drīzumā izšķirtos A.Loskutova liktenis un viņš amatu nesaglabātu, būtu vēlams nogaidīt, līdz tiek izstrādāta kvalitatīva pretendentu atlases procedūra - lai radītu pārliecību, ka tiek izraudzīts labākais no iespējamajiem, nevis kādam vajadzīgais vai ērtais KNAB priekšnieks, akcentēja I.Kažoka.