Jau vēstīts, ka sestdien eksprezidents paziņoja, ka 23.jūlijā notiks Zatlera Reformu partijas dibināšanas kongress. Jaunajā politiskajā spēkā Zatlers plāno pulcēt septiņus līdz desmit tūkstošus biedru.
Kreituse norādīja, ka tagad ir jājautā, kur Zīgerists palicis, un izteica cerību, ka Zatlers nepretendē uz Zīgerista vietu Latvijas politikā. Viņasprāt, Zatlera rīcība gan esot teju tāda pati kā 90.gados populārajam Latvijas politiķim.
Viņa skaidroja, ka Zatlera partijas principi ir vērtējami kā pusfilozofisks darbs, kurā "ļoti spīd cauri" eksprezidenta padomnieku un Stratēģiskās analīzes komisijas paustās idejas. Principu formulēšana skaidri parāda, ka bijušajam prezidentam nav pieredzes organizatoriskajā "melnajā" darbā, jo 2007.gadā viņu iecēla amatā pēc partiju vienošanās un Zatleram nebija jāveic, piemēram, pārrunu darbs, kandidējot uz valsts augstākās amatpersonas posteni.
Zatlera paustie principi ir populistiskas "tautiskas" pārdomas un nevar tikt nosaukti par partijas programmas pieteikumu. Pie tam līdz vēlēšanām arī nav laika, lai izveidotu kvalitatīvāku piedāvājumu, uzskata Kreituse.
"Tur ir arī dažas lietas, par kurām rodas jautājums: kur Zatlers bija šos četrus gadus, ja viņam šobrīd ir jārunā par taisnīgu tiesu. Kāpēc viņš par to nerunāja četrus gadus? Kāpēc viņš tagad runā par to, ka Latvijā tādai ir jābūt?" par Zatlera nekonsekvenci izteicās profesore.
Kreituse neprognozēja, kurš varētu iesaistīties Zatlera partijas veidošanā, jo medijos pēdējā laikā ir vairāk dzirdams, ka kāds ir attiecies no pievienošanās eksprezidenta politiskajam spēkam. Gatavību darboties jaunā partijā izteikušie un partiju apvienību "Vienotība" pametušie politiķi Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis, viņasprāt, nav tie cilvēki, kuri spēs piesaistīt citus atbalstītājus un kuri spēj nopietni strādāt "melno darbu".
Zatlera Reformu partijas izredzes vēlēšanās noteiks cilvēki, kuri nolems darboties šajā politiskajā spēkā, jo pašlaik vairs nav iespējams ar vienu "lokmotīvi" iekļūt parlamentā, uzskata Kreituse. Otrs ietekmējošais faktors esot jautājums, kas maksās naudu un būs partijas sponsors.
Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali - Latgale, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Rīga -, un katrā no tiem partijai ir jāizvirza dažādi cilvēki, jo viena persona nevar balotēties vairāk nekā vienā apgabalā.
Kā ziņots, Zīgerists savulaik nodibināja partiju "Tautas kustība Latvijai", kuru paši tās biedri bieži dēvēja par Zīgerista partiju.