Latgaliešu valoda nav dialekts

A, kai redzīs, tūmār tai ir...I piec ituo roksta izlaseišonys roduos vieļ vīna atziņa; komunistu laikūs latgaļīm, kas pastuoveja par sovu volūdu, dašyva buržuaziskuo nacionalista «birku», a nyu – tādiņ Ruka kungs šyun kluot komunistiskuo nacionalista «birku». O, kai latgaliskuos patīseibys, viesturiskuos patīseibys nūlīdzieji hameleoniski izmaina sovu «uodu», lai viņ naļautu latvīšu tautai, kuru vysi tādiņ jov pazeist kai latgaļus, latgalīšus, čangaļus i sauktus vieļ cytaižuok, atsateisteit i izdzeivuot, a na nūpluovuot pasaulī, Latgolu pamatūt īguojejīm!Pareizi, augšzemnieku dialekts nav latgalīšu volūda. Bet latgaļu volūda nav ņikaids dialekts i ņikaidys latgaliskās izloksnes. Latgaļu volūda pasaruodeja rakstātā veidā jov 18. gs. pyrmajā pusē, var saceit – reizē ar tū volūdu, kuru tādiņ sauc par latviešu valodu. I nu šuo laika latgaļu volūda pastuov, atsateista, īgyvn i nūstyprynoj sovu ortografeju, izkūp sovu leksiku, pylnveidoj gramatiku. Kai tai latgaļu volūdu var saukt par dialektu voi izlūkšnu (runeicu) kūpumu, ka itai volūdai pastuov raksteiba, izkūptys tradicejis i zynuotniski pylnveidojamuo (vieļ ar vīn) gramatika, pastuov ploša literatura, a golvonais – latgaļi pamatā nu sovys volūdys naatsasoka, daže bīži vīņ dzeivojūt uorpus Latgolys i Latvejis.As nasaprūtu, kai tai zynuotnīki (as ceru, ka Māris Ruks ir konsultejīs ar sovys vadeituos apvīneibys bīdrīm i viņ tūlaik rakstiejs sovu penteri) var sajaukt divejis dažaidys lītys latgaļu pastuoveišonys viesturē! Latviešu tauta un Latvijas valstiskā vienotība ir myusu latvīšu nacejis kūpejais process, kuru vysaktivuok aplīcynova taišni latgaļi, lai napalyktu slaviskajā interešu arealā, lai byutu viesturiskuos nacejis veiduošonys kūdūlā. A latgaļu volūdys atteisteiba i patureišona ir svāts pīnuokums na viņ pret myusu senčīm, a i pret vysu pasauļa tautu kulturviesturi. Kai tai var nasaprast i nūsastuot pret tautys iņteresiem, saucūtīs par zynuotnīkīm! Voi nazynat viesturis? Latgaļim sovu volūdu navarieja atnymt ņi austrumu ryta kristticeibys īvesšona vieļ da vuocu krystnešu ībrukuma, ņi puorpūļuošonys spāki, ņi puorkrīvuošona drukys aizlīguma laikūs, ņi ulmanistu šovinistiskuo darbeiba Latgolā puorprūtūt Kārļa Ulmaņa saukli «Viena tauta, viena valoda», ņi ūtrais «drukys aizlīgums» XX gs. pīcdasmytajūs godūs. I, zynūt itū vysu, voi vieļ var pasaceļt rūka i izarunuot vuords pret latgaļu volūdu!Lyudzu napīsmejit Franča Trasuna i Pītera Stroda! Tuo, kuo jī nazynova, zyn myusu latgaļu paaudze. I ituos zynuošonys, kurys bolstuos iz viesturiskū latgaļu volūdys pastuoveišonu i atteisteibu paraleli latviešu literārajai volūdai, ļaun vieļ i iz prīšku byutīnī ticeit, ka beigu beiguos i latvīšu filologi najauks latvīšu volūdys augšzemnieku dialektu – latviešu runas valodu ar latgaļu volūdu – literārū, raksteibā izkūptū volūdu.