Latkovskis: Par dāsnajiem procentiem bijušajiem Parex īpašniekiem

Aizliegums saņemt šādus maksājumus būs spēkā no brīža, kad pieņemts lēmums par valsts atbalsta piešķiršanu vai ierobežojumu noteikšanu līdz atbalsta sniegšanas izbeigšanas vai aizlieguma atcelšanas dienai. Spilgtākais bankas glābšanas piemērs Latvijā, protams, ir _Parex _banka, kas darbības stabilizācijai pērn no valsts saņēma ap miljardu eiro. Savukārt abi bijušie bankas vadītāji joprojām ik mēnesi no bankas saņem 380 tūkstošus latu katrs kā procentus no depozītā noguldītiem līdzekļiem, kas pirms tam ņemti kredītā šai pašā bankā. Finanšu pasaulē šo darbību pazīst kā _rate spread _iespēju izmantošanu savā labā. Lieki piebilst, ka šādi bankai un līdz ar to arī valstij tiek radīti ievērojami zaudējumi. Es šodien aicināju Saeimas deputātus likumā paredzamos ierobežojumus valsts atbalstu saņēmušajām bankām attiecināt arī uz tām kredītiestādēm, kas jau saņēmušas valsts finansiālo atbalstu jeb mūsu, nodokļu maksātāju, naudu. Tātad šajā gadījumā - _Parex_. Lai pamatotu savu priekšlikumu, es mazliet atgriezīšos vēsturē.Situācija Latvijā nav unikāla. Finanšu un banku krīze skāra daudzas pasaules valstis. Gan ASV, gan Lielbritānijas un Nīderlandes valdības bija spiestas glābt bankas, ieguldot tajās prāvas nodokļu maksātāju naudas summas. Kad bankas tika glābtas, vairākās no tām, noslēdzoties gadam, banku vadītāji un akcionāri nekautrējās sev izmaksāt nesamērīgus bonusus laikā, kad šīs bankas faktiski dzīvoja par valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju līdzekļiem.Kas notika? Protams, sabiedrības sašutums šajās valstīs bija milzīgs, un attiecīgo valstu parlamenti nekavējoties reaģēja, aizliedzot šādas pārmērības - aizliedzot izmaksāt pārmērīgus finansiālus labumus banku galvgalī esošajām personām, kamēr bankās atrodas valsts ieguldītā nodokļu maksātāju nauda.Šā gada 17.februārī ASV prezidents Baraks Obama parakstīja likumu, kas, cita starpā, paredzēja piemērot šo normu arī retrospektīvi, tātad - tām ASV finanšu institūcijām, kurām valsts bija sniegusi savu palīdzību jau iepriekš. Līdzīgi rīkojās arī citas Eiropas valstis. Turklāt Latvijā šai normai, manuprāt, nebūtu atpakaļejoša spēka, jo, saskaņā ar manu priekšlikumu, tā stātos spēkā brīdī, kad likums tiks izsludināts. Un attiecīgie nesamērīgie procenti, kas pašlaik tiek maksāti bijušajiem banku īpašniekiem, tiks pārtraukti nevis no brīža, kad valsts bija spiesta ieguldīt bankā nodokļu maksātāju naudu, bet gan no brīža, kad šis likums stāsies spēkā.Ja tomēr juristi argumentēs, ka manis piedāvātais priekšlikums nav pieņemams tā retrospektīvā rakstura dēļ, gribu atgādināt, ka vēl nesen, pirms divām nedēļām, Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kur viena no normām, saskaņā ar deputātu balsojumu, stājās spēkā ar šā gada 1.jūliju, tātad, atpakaļejošu datumu. Kādēļ lēmumu izvērtēšanai izmantojam divas mērauklas?