Kampara kungs acīmredzot dzīvo pārliecībā - nepieciešams tikai pietiekami ilgi un pietiekami skaļi brēkt un vaimanāt, lai cilvēki brēcējam noticētu neatkarīgi no tā, kādas blēņas tiek izbrēktas.
Taču šāda pārliecība piederas cilvēkam, kurš acīmredzami domājas jau dzīvojam sava gara radinieka Viļa Krištopana pieminētajā muļķu zemē, kur ir iespējams aborigēniem iestāstīt, ka ministrs spēj par 400 latiem mēnesī uzturēt piecu cilvēku ģimeni, lepnu savrupmāju, pilsētas dzīvokli, auto un vēl aizbraukt atvaļinājumā uz Alpiem; ka ministra nestrādājošai sievai skapītī vienmēr atrodas pārdesmit tūkstoši latu, bet vajadzības gadījumā vēl dažus desmitus tūkstošu piemet kāds rūpīgi slēpts labvēlis, kas vēlas papētīt ministra uzņēmumu, kaut nemaz nealkst tā kapitāldaļu, vai krīzes pilnbriedā uzņēmumam bezprocentu kredītu izsniedz vēl cits labdaris; ka šī uzņēmuma darbinieki ir gatavi čakli strādāt par vidējo algu, kas mazāka pat par minimālo valsts mēnešalgu, kaut pats ministrs ārzemēs putrodamies runā par trīsreiz lielākām algām, bet pašam uzņēmumam palaimējas uz gadu pilnībā tikt vaļā no kredīta nomaksas.
Lato Lapsas atbilde Artim Kamparam
Nudien nezinu, kā Kampara kunga rīcībā ir vairāk - kārtējās sīkās blēdīšanās vai primitīvas muļķības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.