Turpinoties Kosovas neatkarības atzīšanas vilnim, vienlaikus gan nerimst šī soļa pretinieku neapmierinātība. Tā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš jau iepriekš paziņojis, ka šis solis apdraud stabilitāti pasaulē un pastiprinās separātistisku noskaņojumu citviet, trešdien par starptautisko tiesību pārkāpumu nosauca “vienpusējo” ES lēmumu nosūtīt uz Kosovu civilo misiju. Krievija un Serbija joprojām uzstāj uz Kosovas jautājuma risinājumu ANO.
Jāpiebilst, ka bijušās Serbijas provinces neatkarības atzīšana arī atkārtoti demonstrējusi ES nespēju rast vienotu nostāju nozīmīgos ārpolitikas jautājumos. Neatkarību atzinušas vai tuvākajās dienās grasās šādu soli spert 18 ES valstis. Atšķirībā no citām reizēm šoreiz vienprātīgi šādu soli kā pašas pirmās spēra lielvalstis Lielbritānija, Vācija un Francija. Kosovas neatkarību atteikušās atzīt Kipra, Spānija, Rumānija un Slovākija, Tāpat Kosovas neatkarību atzinusi ASV, Turcija, Afganistāna un Taivāna.
Jāpiebilst, ka situācija ir saspringta arī pašā Kosovā, kur pārsvarā serbu apdzīvotajā ziemeļu daļā izcēlušies vardarbīgi protesti. Nemiernieki aizdedzinājuši robežpunktus, un tādēļ NATO miera uzturētāji pieņēmusi lēmumu uz diennakti tos slēgt. Serbu tautības studenti ik dienu rīko protestus arī Mitrovicas pilsētā, ziņo BBC.