5.jūnijā un 6.jūnijā Islandē notika Baltijas, Ziemeļvalstu un ASV Ārlietu ministriju politisko direktoru sanāksme, lai pārrunātu tādus jautājumus kā Arktika, Ķīnas pieaugošā loma, aktualitātes Tuvajos Austrumos, attiecības ar Krieviju un konflikts Ukrainā, kā arī transatlantiskā drošība, aģentūru LETA informēja Latvijas ĀM.
Latviju sanāksmē pārstāvēja Mažeiks.
Diskutējot par Krievijas agresiju Ukrainā, Mažeiks norādīja, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina un šajā jautājumā ir svarīga cieša koordinācija starp ES un ASV. Ukrainas jaunievēlētais prezidents ir signalizējis, ka turpinās iesāktās reformas un Ukrainas eiroatlantisko integrāciju. Patlaban īpaši svarīgs ir starptautiskās sabiedrības atbalsts.
Pievēršoties transatlantiskās drošības jautājumiem, Mažeiks norādīja, ka cieša transatlantiskā saite starp sabiedrotajiem un partneriem ir efektīvākais veids, kā aizstāvēt pašreizējo noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Tika uzsvērta ES un NATO sadarbības nozīme.
"Līdzās NATO centieniem neaizvietojama ir ASV militārā iesaiste Eiropā - atbalstām visas iniciatīvas, kas stiprina kolektīvo aizsardzību," minēja diplomāts.
Vairāki sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka jāveido sabiedrībā izpratne par hibrīdo apdraudējumu. Mērķtiecīga politikas veidošana ļaus būt noturīgiem pret šīm aktivitātēm eiroatlantiskajā telpā. Vienlaikus ir svarīgi arī stiprināt mediju vidi.
Pārrunājot situāciju Tuvajos Austrumos, sanāksmes dalībnieki pauda atbalstu daudzpusējai pieejai Tuvo Austrumu miera procesa sarunu atsākšanai.
Sanāksmes laikā tika runāts par Arktikas reģiona nozīmi gan klimata pārmaiņu, gan ekonomisko iespēju, gan drošības kontekstā.
Mažeiks norādīja, ka iestājamies par aktīvāku un koordinētāku ES iesaisti Arktikas reģionā, kā arī uzsveram Arktikas Padomes lomu konstruktīvas sadarbības veicināšanā ilgtspējīgas attīstības un dabas aizsardzības jautājumos.
P
NEBALSOTĀJS
Letiņu sankcijas