Arhīvs ik gadu saņemot vairākus simtus iesniegumu, no kuriem spēj atbildēt tikai uz 150–200. Tagad reti esot pieprasījumi mantisku interešu dēļ un dominē cilvēciska vēlme noskaidrot dzimtas saknes. Salīdzinot ar 90. gadiem, stipri mazāk kļuvis to, kas grib būt vācieši, vācu baronu ārlaulības bērnu atvases vai vismaz zviedri, smejas D. Plīkša.
Ciltskoka restaurēšana Latvijā gan neesot viegls uzdevums – pārāk raiba bijusi mūsu valsts vēsture. Tālākais punkts, līdz kuram iespējams aizrakties dokumentētās ziņās par latviešiem, esot XVII gs. pašas beigas un XVIII gs. sākums.
Vairāk par iespējām veidot ciltskoku internetā lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā rakstā “Raduraksti krustojas tīklā”.