Latvijas mediķu spēks - lāzeros
Par to, ka ne tikai Latvijas mediķiem ir ko mācīties no ārvalstu kolēģiem, bet arī no Latvijas speciālistiem var mācīties citi, liecina piektdien atklātās Baltijas vēnu dienas, kad no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai operāciju zālē Rīgā paraugdemonstrējumus veica pasaules kāju vēnu ķirurģijas vadošie speciālisti, arī viens no Latvijas vadošajiem ķirurgiem flebologiem Uldis Mauriņš. Viņš veica divas operācijas, izmantojot lāzeru metodi.
Mazāk sāpīgi
"Lāzertehnoloģijās mēs esam ļoti attīstīti — gan ar operāciju skaitu, gan pieredzi. Iepriekš ik gadu trīs četrus mēnešus dzīvojot Vācijā, man bija iespēja būt dažādās klīnikās, esmu tur savācis vislabāko pieredzi, lai izveidotu ārstēšanas metodi, kas ir ambulatora," saka U.Mauriņš.
Vēnu operācijas ir Latvijā visbiežāk ķirurģiski veiktā operācija — ik gadu tiek veiktas aptuveni 5200 operācijas, no tām aptuveni 35% izmantojot lāzeru metodi, stāsta U.Mauriņš. Kāju virspusējo vēnu varikoze, pēc pētījumu datiem, ir viena no biežākajām saslimšanām, ar ko slimo katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis.
U.Mauriņš saka — vēnu operācijas vēsturiski ir ļoti senas, ķirurģiskajai metodei ar vēnu izraušanu jau ir aptuveni 100 gadu. Taču pēdējos 20 gados vēnu diagnostikā ienākusi sonogrāfija, līdz ar to ir iespējams attīstīt jaunas tehnoloģijas — endovenozās metodes, izmantojot lāzerus. Latvijā pirmā lāzeroperācija tika veikta 1999.gadā.
"Lāzeru metode dod vislabākos rezultātus. Mēs vēnas no iekšpuses ar lāzeru slēdzam, izmantojot lāzerenerģiju. Tas pacientam ir mazāk traumatiski, viņš te pavada tikai pusotru stundu, viņam nav jāatrodas slimnīcā, var uzreiz staigāt, atsākt darba aktivitātes, faktiski nemaz nav sāpju," saka U.Mauriņš.
Latvijā vēnu lāzeroperācijas nav valsts apmaksātas, par tām pacientam jāmaksā pašam 450—600 latu, valsts apmaksātas ir operācijas ar ķirurģisku iejaukšanos, kuru izmaksas ir krietni mazākas. Lietuvā gan ir elastīgāks mehānisms — daļu operācijas (to skaitā operācijas ar lāzeru) izmaksu sedz valsts, daļu — pacients. Veselības ministrijā Dienai skaidroja, ka pagaidām nav plānots pārskatīt operāciju apmaksas kārtību mūsu valstī.
Latvijas, kā arī Austrijas un Vācijas speciālistu paraugdemonstrējumus vēnu ķirurģijā Baltijas vēnu dienās ieradušies vērot kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Baltkrievijas.
Panākumi arī citur
Latvijas mediķu sasniegumi, kas raisa ārvalstu kolēģu interesi, ir ne tikai vēnu ķirurģijas jomā, arī vairākās citās. Ar lekcijām citu valstu kolēģu auditorijās uzstājas Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgi.
"Pietiekami augstā līmenī mums ir attīstīts viss, kas saistīts ar mīksto audu defektu slēgšanu ar lēveriem. Piemēram, pēc tam, kad izņemts audzējs, paliek caurums. Mūsu darbs, vienkāršoti izsakoties, ir to aiztaisīt — pārstādot audu fragmentus, ko sauc par lēveriem. Esam braukuši par to lasīt lekcijas, piemēram, uz Somiju," stāsta plastikas ķirurgs Mārtiņš Kapickis.
Šo metodi izmanto ne tikai audzēju gadījumos, bet arī pēc traumām, plašām infekcijām. Kolēģi no Skandināvijas arī ieklausoties Latvijas plastikas ķirurgu pieredzē operācijās darba traumu gadījumos. "Skandināvijā darba drošība ir tik augstā līmenī, ka tādas traumas, ar kādām mēs strādājam, viņi gadiem ilgi nav redzējuši, līdz ar to arī pieredze viņiem ir mazāka," saka M.Kapickis.
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis stāsta — ārsti no ārvalstīm brauc uz Latviju iepazīties gan ar operāciju metodēm invazīvajā kardioloģijā, gan arī smelties pieredzi, kā tiek organizēti pacientu angiogrāfijas izmeklējumi ambulatori.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.